Visu pasaules lielāko reliģiju svētajos rakstos ir ieteikts veģetārisms. Taču ar laiku daudzus svēto rakstu norādījumus, kas aicina kļūt par veģetāriešiem, atmeta, sagrozīja, vai deva tiem citādus izskaidrojumus, kā, piemēram, tas ir noticis ar Jaunās Derības mācību. Pie tā vainojami negodīgi cilvēki, kas reliģijas vārdā vēlējās piepildīt savus mērķus.
Stīvens Rozens grāmatā “Food for Spirit” (“Ēdiens dvēselei”) raksta: ” Daudzi zinātnieki ir vienisprātis, ka 325.gadā p.m.ē. Nicas padome, kas sastāvēja no garīdzniekiem un politiķiem, kristiešu rakstos, pret kuriem imperators Konstantītns bija noskaņots negatīvi, sagrozīja un izsvītroja daudzas vietas. Šīs rīcības mērķis bija pievērst imperatoru Konstantīnu kristietībai, lai tādējādi Romas impērijā to atzītu par oficiālu reliģiju.”
Vecajā Derībā norādīts: “Tev nebūs nokaut.” (Otrā Mozus grāmata, 20,13.) Tradicionāli tiek uzskatīts, ka tas attiecas tikai uz cilvēku slepkavošanu, taču ebreju oriģinālā teikts lo tirtzach, kur tulkojums ir nepārprotams: “Tev nebūs nokaut.” Dr.Rubena Alkaja ” Pilnajā ebreju-angļu vārdnīcā” teikts, ka vārds tirtzach, it īpaši klasiskajā ebreju lietojumā, apzīmē “jebkura veida nogalināšanu”, ne tikai cilvēka slepkavību. Diemžēl tikai nedaudzi zina šos faktus.
Lai gan Vecajā Derībā gaļas ēšana ir pieminēta, ir skaidrs, ka ideāls ir veģetārisms. Pirmajā Mozus grāmatā (1. 29.) Dievs Pats saka: ” Redzi, Es tagad esmu jums devis visus sēklu nogatavinošus augus, kas vien ir zemes virsū, un visus kokus, kas nes augļus ar savu sēklu, lai tie jums būtu par ēdamo.” Pārējās bībeles grāmatās galvenie pravieši arī nosoda gaļas ēšanu.
Daudziem kristiešiem galvenais klupšanas akmens ir priekšstats, ka Kristus ēda gaļu, un daudzās norādes uz gaļas ēšanu Jaunajā Derībā. Taču, ielūkojoties sākotnējos grieķu manuskriptos, var redzēt, ka tas, kas tulkots kā “gaļa”, visos gadījumos attiecas uz trophe, brome un citiem vārdiem, kas vienkārši apzīmē “ēdienu” vai “ēšanu” plašākā nozīmē. Piemēram, Sv.Lūkasa evanģēlijā (8. 55.) var izlasīt, ka Jēzus piecēla kādu sievieti no miroņiem “un viņš pavēlēja tai dot gaļu”. Vārds, kas pārtulkots kā “gaļa”, sākotnējā grieķu tekstā ir phago, kas vienkāršio nozīmē “ēst”. Grieķu valodā gaļa ir kreas (“miesa”), un šis vārds ne reizi nav izmantots saistībā ar Kristu. Jaunajā Derībā nekur nav tiešas norādes, ka Jēzus ēstu gaļu. Tas saskan arī ar slaveno Jesajas pareģojumu par Jēzus atnākšanu: “Redzi, jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu, un viņa tam dos vārdu Imanuēls. No biezpiena un medus viņš pārtiks, kamēr pratīs ļaunu atmest un labu pieņemt.”
Bībelē, protams, var atrast vietas, kur Dievs atļauj cilvēkiem ēst arī gaļu. Piemēram, pēc grēku plūdiem, kad visa augu valsts bija iznīcināta, Dievs atļāva (nevis ieteica) Noasam ēst visu radību, kas kustas (Pirmā Mozus grāmata, 9. 3.). Taču visi šie gadījumi bija izņēmumi, un ar tiem nevar pamatot gaļas ēšanas nepieciešamību, balstoties uz svētajiem rakstiem.
Avots: Ādirādža dāsa “Vēdiskā veģetārā pavārmāksla”
Jēzus vēstījums ir mīlestība un līdzjūtība, bet nav nekādas mīlestības un līdzjūtības fermās un lopkautuvēs, kur miljardiem dzīvnieku dzīvo nožēlojamu dzīvi un mirst vardarbīgā, asiņainā nāvē. Jēzus sludina laipnību, žēlsirdību, līdzjūtību un mīlestību pret visām Dieva radībām. Viņš būtu sašutis, ieraugot ciešanu apmērus, ko mēs nodarām, lai tikai baudītu dzīvnieku miesas garšu.
Kristiešiem ir izvēle. Kad mēs sēžamies pie galda, lai ēstu, mēs varam vairot ciešanas, postu un nāvi pasaulē, vai arī cienīt Dieva radības, ēdot veģetāru ēdienu.
