Būt saskaņā ar Dievu
Kas nevienu neapskauž un ir labs draugs visām dzīvajām būtnēm, kas neko neuzskata par savu īpašumu un ir brīvs no neīstā «es», kas ir vienāds laimē un nelaimē, kas ir pacietīgs, vienmēr apmierināts, kas valda pār sevi un ar noteiktību garīgi kalpo Man, prātu un saprātu vēršot uz Mani, tāds bhakta ir ļoti dārgs Man.
(Bhagavad-gīta, 12.13.-14.)
Tu vari pārstāt ēst gaļu ar šo dienu!
Tas cilvēks, kurš ēdis gaļu, to vēlāk pārstāj darīt, gūst nopelnus tādā veidā, kas ir tik milzīgi, ka visu Vēdu rakstu studēšana vai izpildīšana, O Bhārata, visi upuri (Vēdiskie rituāli), nesniedz neko līdzīgu.
(Mahābhārata, 115.-16.)
Ja vēlies būt pasargāts, nedari pāri citiem
Ja nebūtu neviena, kas ēd gaļu, tad nebūtu neviena, kas nogalina dzīvās radības. Cilvēks, kurš nogalina dzīvās radības, to dara to cilvēku labā, kas ēd miesu. Ja miesa netiktu uzskatīta par ēdienu, tad nenotiktu dzīvo radību iznīcināšanas. Dzīvo būtņu iznīcināšana pasaulē notiek to ēdāju labad. Ak, tu lieliskais, dzīves ilgums tām personām, kas nogalina dzīvās radības, vai kuru dēļ tas tiek darīts, tiek saīsināts. Tas ir skaidrs, ka personai, kas meklē paša labumu, būtu jāatmet gaļa vispār. Šīs briesmīgās personas, kas ir saistītas ar dzīvo radību iznīcināšanu, nekad neatradīs aizsardzību, kad tā viņām būs vajadzīga. Šādām personām vienmēr jābūt apgrūtinātām un sodītām pat kā medītam dzīvniekam.
(Mahābhārata, 115.29.-32.)
Gaļas ēšana pieļaujama tikai ārkārtas situācijās
Tādā veidā vienīgais laiks, kad veikt kāda dzīvnieka nogalināšanu patēriņam, ir tad, kad ir ārkārtas situācija, kad vienkārši nav nekā cita, ko ēst. Pretējā gadījumā, ja ir daudz graudu, augļu, dārzeņu, u.c., ko ēst, tā ir vienkārši cilvēces iekāre un savtīgas vēlmes, kas motivē cilvēku nogalināt citas būtnes, lai apmierinātu savu mēli ar to asins un miesas garšu, vai lai padarītu biezāku savu maku, gūstot naudu no piedalīšanās gaļas izplatīšanā un pagatavošanā. Šādas vardarbīgas darbības rada pretējas reakcijas. Šī iemesla dēļ ir doti brīdinājumi: “Tas, kurš aizskar nevainīgas radības ar vēlmi gūt sev baudu, nekad neatrod laimi šajā dzīvē vai nākamajās.”
(Manu-samhita, 5.45)
Nebūsim alkatīgi ēšanā
Ēst par daudz nozīmē ēst vairāk, nekā vajag, lai saturētu kopā ķermeni un dvēseli. Nav nekādas vajadzības apēst dzīvniekus, jo ir pietiekami daudz graudu, dārzeņu, augļu un piena. Saskaņā ar Bhagavad-gītu šāds vienkāršs ēdiens ir ēdiens skaidrībā. Dzīvnieku miesu ēd tie, kas ir tumsībā. Tāpēc tie, kas ēd gaļu, dzer, smēķē un ēd to, kas nav vispirms piedāvāts Krišnam, cietīs no grēku sekām, jo viņi ēd tikai netīru ēdienu. Bhundžatē tē tv agham pāpā jē pačantj ātma-kāranāt. Ikviens, kas ēd tikai jutekļu priekam vai gatavo sev, nepiedāvājot ēdienu Krišnam, ēd vienīgi grēkus.
(Bhagavad-gīta, 6.16.)
Govs nogalināšana – visbriesmīgākā tumsonība
No visiem dzīvnieku nogalināšanas veidiem visļaunākā ir govju nogalināšana, jo govis dod mums tik daudz prieka piena veidā. Govju kaušana ir visbriesmīgākā tumsība. Vēdu rakstos (Rigvēda 9.4.64.) vārdi «gobhih prīnita-matsaram» norāda — ja cilvēks, kuru pilnīgi apmierina piens, tomēr vēlas nogalināt govi, tad viņš ir visbriesmīgākajā tumsībā. Vēdu rakstos ir arī lūgšana, kurā teikts:
namo brahmanja-dēvāja go-brāhmana-hitāja ča
džagad-dhitāja krišnāja govindāja namo namah
«Mans Kungs, Tu esi govju un brāhmanu labvēlis, Tu esi visas cilvēces un pasaules labvēlis.» (Višnu Purāna 1.19.65.) Tas nozīmē, ka šajā lūgšanā īpaši uzsvērta govju un brāhmanu aizsardzība. Brāhmani ir garīgās izglītības simbols, un govis ir visvērtīgākās barības simbols. Šīs divas radības, brāhmani un govis, ir pilnīgi jāaizsargā — lūk, kas ir īsta civilizācijas attīstība. Mūsdienu sabiedrībā garīgās zināšanas ir pamestas novārtā un tiek veicināta govju nogalināšana. Tātad jāsaprot, ka sabiedrība iet aplamā virzienā un pati rok sev kapu.
(Bhagavad-gīta, 14.16.)
Par govju nogalināšanu
Govis nekad nav bijušas paredzētas nogalināšanai vai cilvēkam apēšanai. Ikvienā šāstrā govs nogalināšana ir stingri nosodīta. Patiešām, ikvienam, kurš nogalina govi, ir jācieš tik daudz gadu, cik matu ir uz govs ķermeņa.
(Šrīla Prabhupāda, Šrīmad Bhāgavata, 6.4.9.)
Slepkavas ir ne tikai gaļas izcirtēji
Tas, kurš pieļauj dzīvnieka nokaušanu, tas, kurš to sagriež, kurš to nogalina, tas, kurš pērk vai pārdod gaļu, tas, kurš gatavo, to pasniedz, un tas, kurš ēd to, tie visi uzskatāmi par dzīvnieku slepkavām. Nav lielāka grēcinieka par cilvēku, kurš, negodinot ne dievus, ne senčus, cenšas palielināt savas miesas apmērus uz citu dzīvo radību miesas rēķina.
(Manu-samhita, 5.51.-52.)
Citu nogalināšanas un to dzīvo vai mirušo ķermeņu ēšanas karmiskais rezultāts
Šīs grēcīgās personas, kas neko nezina par esošajiem reliģiskajiem principiem, taču uzskata sevi par pilnīgi dievbijīgiem, bez sirdsapziņas pārmetumiem izdara vardarbību pret nevainīgiem dzīvniekiem, kuri pilnībā tiem uzticas. Nākamajās dzīvēs šādas grēcīgas personas apēdīs tas pašas radības, kuras viņi nogalināja šajā pasaulē.
Skaidrojums:
Ellēs mežonīgie suņi uzklups, saraus gabalos un aprīs to miesu, kuri baro savu miesu ar citu dzīvo būtņu miesu.
(Šrīmad Bhāgavata, 11.05.14.)
Nogalināšanas sekas
Ja kāds nogalina daudzus tūkstošus dzīvnieku profesionāli un tā, lai citi cilvēki varētu nopirkt gaļu ēšanai, viņam ir jābūt gatavam tikt nogalinātam līdzīgā veidā nākamajā dzīvē un nākamajās dzīvēs.
(Čaitanja Čaritāmrita Madhaja-līla 24.251.)
Govju nozīmīgums
Govju ganiem un govīm Krišna ir vislielākais draugs. Tāpēc Viņš tiek godināts – namo brahmanya-devaya go-brahmana-hitaya ca. Viņa laika pavadīšana Gokulā, Viņa dhama vienmēr ir labvēlīga brāhmaniem un govīm. Pirmām kārtām Viņš parūpējas pilnībā par govīm un tad par brāhmaniem. Tas ir tā, jo Viņa klātbūtne visiem cilvēkiem uzvar visas grūtības un vienmēr atrodas pārpasaulīgā spozmē.
Vēdu raksti rekomendē, ka mums cilvēkiem ir jārūpējas par govīm un jāaatiecas kā par vienu no savām septiņām mātēm, kuras mūs baro visu mūsu dzīvi. Govs ir maiguma un reliģijas personifikācija. Viņa ēd vienkāršu ēdienu un saražo pienu vairāk nekā vajadzīgs viņas teļam, šādi atļaujot to lietot arī mūsu barošanai.
(Šrīla Prabhupāda, Šrīmad-Bhāgavata, 10.8.16.)
Tīrs ēdiens, ko piedāvājam Dievam ar mīlestību
Dodot bhakti jogas, garīgās kalpošanas jogas apkopojumu, Dievs Kungs saka: “Lai ko tu darītu, lai ko tu ēstu, lai ko tu piedāvātu vai atdotu, lai kādas askēzes tu veiktu – visu to dari kā ziedojumu Man.” (Bg. 9.27.) Tāpēc ēdiena piedāvāšana Krišnam ir neatņemama bhakti jogas sastāvdaļa.Dievs Kungs apraksta arī to, kāda veida ēdienu Viņš pieņem: “Ja kāds Man no sirds piedāvā lapu, puķi, augli vai ūdeni, tad Es to pieņemu.” (Bg. 9.26.) Krišna šeit nepiemin gaļu, zivis vai olas, tāpēc bhakta piedāvā Viņam tikai labāko un tīrāko ēdienu – katrā ziņā ne jau nokauto dzīvnieku pūstošos līķus vai nedzimušo cāļu embrijus.
Piedāvājot ēdienu Krišnam, bhakta apliecina savu mīlestību pret Viņu. Pat ikdienas dzīvē, gatavojot ēdienu kādam cilvēkam, mēs izpaužam savu mīlestību un pieķeršanos viņam. Šis cilvēks novērtēs ne tikai pašu ēdienu, bet arī to, ka šādi mēs izpaužam savu mīlestību pret viņu. Arī ēdiena piedāvāšana Krišnam palīdz mums iemīlēt Viņu.
(“Norādījumu nektārs”, Ēšanas joga)
Ēdiena izvēle, gatavošana un piedāvāšana Dievam
Veģetārisma augstākā mērķa sasniegšana sākas jau tad, kad mēs dodamies uz veikalu vai tirgu, lai izvēlētos pārtiku ēdiena gatavošanai. Bhagavad-gītā Visaugstais Kungs norāda, ka pārtika pēc materiālās dabas īpašībām iedalās trijās daļās – skaidrībā, kaislībās un tumsībā esošajā. Piena produkti, cukurs, dārzeņi, augļi, rieksti un graudaugi pieder skaidrībai un tos labprāt pieņem Krišna. Pārtiku, kas pieder kaislībām un tumsībai, nevajag piedāvāt Krišnam. Bhagavad-gītā (17.9.) teikts, ka šie produkti nes sev līdzi sāpes, ciešanas un slimības, tie ir smakojoši, pūstoši un netīri. Nav īpaši jālauza galva, lai saprastu, ka gaļa, zivis un olas, arī sīpoli un ķiploki pieder zemākajām dabas īpašībām. Tos nedrīkst piedāvāt Visaugstajam Kungam. Arī kafija, kakao un šokolāde pieder zemākajām īpašībām. Ja jums grūti atteikties no tējas un kafijas, tad dzeriet zāļu tējas un kafijas dzērienus no grauzdētiem graudiem.
Pērkot pārtiku, vienmēr atcerieties, ka gaļa, zivis un olas var būt arī citu produktu sastāvā, tāpēc rūpīgi izpētiet etiķetes. Piemēram, daudzām sieru šķirnēm tiek likts klāt glumenieks, ko iegūst no teļu kuņģiem.
Vajag izvairīties no ēdiena, ko nav gatavojuši Krišnas bhaktas. Saskaņā ar smalkajiem dabas likumiem, pavārs uz ēdienu iedarbojas ne tikai fiziski, bet arī mentāli. Piemēram, glezna nav tikai triepieni uz audekla, tā izteic mākslinieka sirdi un dvēseli, ko uztver skatītājs. Ja mēs uzturā lietojam pārtiku, kas ražota fabrikās vai ko gatavjuši cilvēki bez garīgas apziņas, tad mēs uzņemam zināmu devu materiālistiskas enerģijas. Tādēļ pēc iespējas vajag izmantot svaigus produktus.
Gatavojot ēdienu, pats galvenais ir ievērot tīrību. Visaugstajam Kungam nedrīkst piedāvāt neko netīru, tāpēc virtuvei jābūt spodrai un kārtīgai. Pirms ēdiena gatavošanas rūpīgi jānomazgā rokas. Gatavošanas laikā nevajag garšot, lai Krišna ir pirmais, kurš nogaršo. Kad viss ir gatavs, nelielu daļu no katra ēdiena un dzēriena salieciet trauciņos, no kuriem neviens cits nav ēdis. Nolieciet to visu Krišnas attēla priekšā un sakiet: “Mans dārgais Kungs Krišna, lūdzu, pieņem šo nelielo ziedojumu.” Iegaumējiet, ka pats galvenais ir mūsu mīlestība un pateicība Dievam, pašam ēdienam nav tik liela nozīme. Ēdiens netiks pieņemts, ja to nepiedāvās ar sirdi un dvēseli. Dievs ir pilnīgs. Viņam netrūkst nekā. Piedāvāšana ir tikai viens līdzeklis kā izpaust mūsu mīlestību. Pirms noņemt ziedojumu, vajag dažas minūtes atkārtot Harē Krišnas mantru: Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē, Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē. Pēc tam prasādu var pasniegt galdā. Viss jūsu sagatavotais ēdiens, arī tas, kas netika nolikts Krišnas attēla priekšā, tagad ir piedāvāts Krišnam, tomēr prasāda, kas bija tieši uz Kunga Krišnas paplātes, ir īpaša un to sauc par mahāprasādu. Ikvienam vajadzētu nogaršot kaut nedaudz šīs mahāprasādas. Centieties apjaust šī ēdiena garīgās īpašības, kas mūs atbrīvo no karmas iedarbības, bet vispirms jau – baudiet to!
(“Norādījumu nektārs”, Ēšanas joga)
Augiem arī sāp
Lai izvairītos no materiāliem sārņiem, mums jāēd tikai Krišnam piedāvāts, garīgots veģetārais ēdiens. Jebkuras dzīvas būtnes nogalināšana izraisa karmiskas sekas, un tas attiecas pat uz augiem. Tomēr Bhagavad-gītā Krišna saka, ka tas, kas Viņam piedāvā veģetāru ēdienu, neitralizē šīs karmiskās sekas.
(“Norādījumu nektārs”, Meditācija)
Veģetārisma virsotne
Veģetārisma virsotne ir tikai Krišnam piedāvāta ēdiena baudīšana. Pat daudzi putni un dzīvnieki, piemēram, baloži un pērtiķi, ir veģetārieši, tāpēc veģetārisms kā tāds vēl nav augstākais sasniegums. Vēdās teikts, ka cilvēka dzīves mērķis ir atmodināt dvēseles sākotnējās attiecības ar Dievu, un prasādas ēšana mums palīdz sasniegt šo mērķi.
(Norādījumu nektārs, Ēšanas joga)
Ēdienu īpašības
Skaidrajiem patīk tāds ēdiens, kas paildzina mūžu, attīra esamību, dod spēku, veselību, laimi un prieku. Šāds ēdiens ir sulīgs, sātīgs, veselīgs un priecē sirdi.
Kaislīgajiem patīk ļoti rūgts, skābs, sāļš, karsts, ass, sauss un dedzinošs ēdiens. Tāds ēdiens rada ciešanas, bēdas un slimības.
Tumsoņiem patīk tāds ēdiens, kas pagatavots vairāk kā pirms trim stundām, kas ir bezgaršīgs, sadalījies un sapuvis, kas palicis pāri citiem un ir nepieskarams.
Ēdienam ir jāpagarina mūžs, jāšķīsta prāts un jāstiprina ķermenis. Tas ir vienīgais mērķis. Pagātnē lielās autoritātes izvēlējās tos ēdienus, kas visvairāk dod veselību un paildzina mūžu: piena produktus, cukuru, rīsus, kviešus, augļus un dārzeņus. Šie ēdieni ļoti patīk tiem, kas ir skaidrībā. Ir arī citi ēdieni, piemēram, cepta kukurūza un sīrups, kas paši par sevi nav īpaši garšīgi, bet tie ir ļoti patīkami kopā ar pienu vai citiem ēdieniem. Tad tie ir skaidrībā. Visi šie ēdieni pēc dabas ir tīri. Tie stipri atšķiras no tādām nepieskaramām lietām kā gaļa un alkohols. Sātīgajiem jeb treknajiem ēdieniem, kas minēti astotajā pantā, nav nekāda sakara ar dzīvnieku taukiem, kurus iegūst nokaujot. Dzīvnieku tauki ir pieejami kā piens, kas ir visbrīnišķīgākais no visiem ēdieniem. Piens, sviests, siers un līdzīgi produkti sagādā dzīvnieku taukus tādā veidā, kas izslēdz jebkādu vajadzību nogalināt šos nevainīgos radījumus. Tas notiek tikai necilvēciska domāšanas veida dēļ. Nepieciešamos taukus civilizētā veidā var iegūt ar pienu. Kauj tie, kas ir zemāki par cilvēku līmeni. Olbaltumvielas lielā daudzumā ir šķeltajos zirņos, dālā, veselos kviešu graudos, utt. Ēdieni kaislībās, kas ir rūgti, pārāk sāļi, pārāk asi, kuros ir ļoti daudz sarkano piparu, rada ciešanas, samazinot gļotu daudzumu kuņģī un noved pie slimībām. Ēdiens neziņā jeb tumsībā parasti nav svaigs. Jebkurš ēdiens, kas gatavots vairāk kā trīs stundas pirms ēšanas (izņemot prasādu, ēdienu, kas piedāvāts Dievam Kungam) uzskatāms par ēdienu tumsībā. Tā kā šāds ēdiens ir sadalījies, tas smird un piesaista tumsoņus, bet atbaida skaidros.
(Bhagavad-gīta, 17.8.-10.)
Cilvēki un dzīvnieki – līdzīgi starp līdzīgiem
Šrīla Prabhupāda: “Nerunāsim par rakstiem, padomājiet ar galvu. Pacentieties saprast. Dzīvnieks ēd, jūs ēdat; dzīvnieks guļ, jūs guļat; dzīvnieks aizsargājas, jūs aizsargājaties; dzīvnieks piekopj dzimumdzīvi, jūs piekopjat dzimumdzīvi; dzīvniekiem ir bērni, jums ir bērni; viņiem ir vieta, kur dzīvot, jums ir vieta, kur dzīvot. Ja iegriež dzīvniekam, tad tek asinis; ja jūs sagriežaties, tad arī tek asinis. Redziet, cik daudz līdzības. Kādēļ tad jūs noliedzat vēl vienu līdzību – dvēseles klātbūtni? Tas ir neloģiski.Vai jūs esat mācījies loģiku? Loģikā ir tāda lieta, ko sauc par analoģiju. Analoģija ir secināšana pēc daudzām līdzībām. Ja cilvēkos un dzīvniekos ir tik daudz kā līdzīga, tad kāpēc noliegt vienu līdzību? Tas ir neloģiski. Tas ir nezinātniski.”
(“Sevis apzināšanās zinātne”, Atdzimšana un ārpus tās)
Likumsakarība
Ja kāds ir nogalinājis dzīvnieku, tad viņu nogalinās šis pats dzīvnieks. Tas tiek dēvēts par mamsa. Mam nozīmē “es” un sa nozīmē “viņš”. Tā kā es apēdu dzīvnieku, šim dzīvniekam būs iespēja apēst mani.
(Šrīmad-Bhāgavata 10.10.14., Šrīlas Prabhupādas skaidrojums)
Jāēd to, kas ir vispirms ziedots
Dieva Kunga bhaktas atbrīvojas no visiem grēkiem, jo ēd to, kas vispirms ir ziedots. Bet tie, kas gatavo ēdienu tikai savu jutekļu baudai, ēd vienu vienīgu grēku.
Šrīlas Prabhupādas skaidrojums:
Visaugstā Kunga bhaktas jeb cilvēkus, kas apzinās Krišnu, sauc par santām, un viņi vienmēr mīl Dievu Kungu. Kā teikts Brahma-samhitā (5.38.): prēmāndžana-ččhurita-bhakti-viločanēna santah sadaiva hridajēšu vilokajanti. Santas, kas vienmēr mīlestībā vienoti ar Dieva Augstāko Personību, Govindu (visu prieku devēju) jeb Mukundu (atbrīves devēju), jeb Krišnu (visupievilcīgo) nespēj pieņemt neko, kas vispirms nav piedāvāts Augstākajai Personai. Tāpēc šādi bhaktas vienmēr izdara jagjas dažādos garīgās kalpošanas veidos: šravanā, kīrtanā, smaranā, arčanā utt., un šī jagju pildīšana vienmēr pasargā viņus no jebkādas grēcīgas saskarsmes sārņiem materiālajā pasaulē. Citi, kas gatavo ēdienu sev un jutekļu apmierināšanai, ir ne tikai zagļi, bet ēd arī visu veidu grēkus. Kā gan cilvēks var būt laimīgs, ja viņš reizē ir zaglis un grēcinieks? Tas ir neiespējami. Tāpēc, lai cilvēki kļūtu visādā veidā laimīgi, viņiem jāmāca pildīt vieglā sankīrtana-jagja pilnīgā Krišnas apziņā. Citādi pasaulē nebūs ne laimes, ne miera.
(Bhagavad-gīta, 3.13.)
Rūpes par dzīvajām būtnēm
Saprātīgam cilvēkam ir jābūt apmierinātam ar prasādas (Kungam piedāvāts ēdiens) ēšanu vai ar piecu dažādu veidu jagju (ziedojums) veikšanu. Ar šādām darbībām, ikviens var atmest pieķeršanos ķermenim un tā saucamās īpašumtiesības attiecībā uz ķermeni. Kad cilvēks var šādi rīkoties, tad viņš ir tiešām dižena dvēsele.
Šrīlas Prabhupādas skaidrojums:
Dabā jau ir noteikta kārtība, kā mūs pabarot. Kā ir noteikusi Dieva Augstākā Personība, katrai no 8.400.000 dzīvības formām ir noteikta barība. Eko bahūnāḿ yo vidadhāti kāmān. Katrai dzīvajai būtnei ir kaut kas jāēd un Dieva Augstākā Personība ir jau katrai būtnei sarūpējusi visu nepieciešamo. Dievs ir nodrošinājis ēdienu abiem – gan zilonim, gan skudrai. Visas dzīvās būtnes dzīvo uz Augstākā Kunga rēķina un tāpēc ikvienam, kurš ir saprātīgs, nevajag ļoti smagi strādāt materiālā komforta dēļ. Drīzāk, ikvienam vajadzētu taupīt enerģiju, lai attīstītos Krišnas apziņā. Visas radības debesīs, gaisā, uz zemes un ūdenī pieder Dieva Augstākajai Personībai un katra dzīvā būtne ir nodrošināta ar ēdienu. Tāpēc cilvēkam nevajag raizēties par ekonomisko attīstību un nevajadzīgi izšķiest laiku un enerģiju ar risku, ka varētu krist dzimšanas un nāves ritenī.
(Šrīmad Bhāgavata 7.14.14.)
