Ēdiena nozīme cilvēka dzīvē

Aleksandrs Hakimovs (Čaitanja Čandra Čaran das)

Neēdiet ugra-karmu (ne-cilvēcīgas aktivitātes), meklējiet augstvērtīgu ēdienu

Ēdiens – tās nav kilokalorijas, bet gan dzīvības spēks. Pašas zemākās kvalitātes ēdiens – tas, kas sastāv no miesas un asinīm. Pie tā pieder gaļa, zivis un olas. Neskatoties uz kaloriju daudzumu, šie produkti nedod dzīvības spēku, bet gan izsūc to. Rezultātā cilvēks var iegūt kaut kādu nelielu enerģijas daudzumu, bet pats viņš pie tam kļūst slinks. Tā ir dabiska īpašība jebkurai miesai – apdzēst enerģiju.

Dzīvības enerģija izplūst no saules un akumulējas gaisā, ūdenī, zemē, un jo sevišķi augos. Pavērojiet, paši kustīgākie un izveicīgākie dzīvnieki ir veģetārieši. Cilvēks iejūdz zirgus, jāj uz bruņurupučiem, ēzeļiem un ziloņiem, zemi uzar ar vēršiem. Mēs neredzam, ka kāds jātu uz lauvām un uzartu zemi ar vilkiem. Šie dzīvnieki ir ļoti spēcīgi, toties slinki un agresīvi, kas ir ļoti raksturīgi visiem gaļēdājiem.

Cilvēkam nepieciešams iemācīties uzņemt daudz augstāka līmeņa enerģiju. Lai uzturētu savu iekšējo aktivitāti, intuīciju, prāta ātrumu un sēju izpaust smalkas jūtas. Tam nepieciešams augstākās kvalitātes ēdiens. Spēka avots visiem, gan veģetāriešiem, gan neveģetāriešiem, ir graudaugi. Kāds ēd zāli un graudus, bet kāds cits ēd tos, kas to ēd.

Cilvēkam gaļa un zivis – tā ir piespiedu pārtika, kad nekā cita nav. Tomēr cilvēks var pieķerties tās garšai un nevēlēties šķirties no šīs iznīcinošās atkarības. Līdzīgi tam, kā tīģeris, kas pagaršojis cilvēka miesu, vēlas medīt tikai cilvēkus. Tādu tīģeri beigu beigās nogalina. Cilvēkam nevajag padoties kārdinājumam un ēst Ugra-karmu – kautuvē nogalinātus nelaimīgus dzīvniekus. Pretējā gadījumā viņš piesauks sev šaušalīgu nāvi.

Cilvēkam nepieciešama spēcinoša pārtika. Augļu šūnas paliek dzīvas pat pēc tam, kad tās tiek norītas. Slepkavība nenotiek. Tāda ir dzīvības spēka ietekme. Pat tad, kad graudi tiek vārīti, lielu problēmu nav, jo augiem ir tieksme atdot savu dzīvības enerģiju. Tādēļ arī veģetārietis ir noskaņots atdot, viņš ir daudz labsirdīgāks un radošāks cilvēks. Tas, kurš pieturās pie veģetārisma, visās lietās pārspēj gaļēdāju, un iespēja nodzīvot līdz simts gadiem viņam palielinās par vairākām reizēm. Tādi ir karmas likumi. Tomēr Ādolfs Hitlers tā arī nespēja iegūt lielu labumu no veģetāras diētas, viņš bija pārāk dēmonisks. Un vēl arī tāpēc, ka nekad neēda svētītu ēdienu.

“Visu radību uztur labība, bet labība nāk no lietus. Lietus nāk no jagjas [ziedošanas], bet jagja rodas no noliktā pienākuma.”  (Bhagavad-Gīta, 3.14)

Svētīts ēdiens

Ģimenē mums ir jāēd svētīts ēdiens. Un obligāti nepieciešams visiem sanākt kopā, jo šis process ir ļoti iepriecinošs. Svētīts ēdiens – tāds, kas tiek gatavots Dievam un ar mīlestību Viņam piedāvāts. Šāds ēdiens ir pilnībā tīrs no karmas un tāpēc nemodina cilvēkā materiālas vēlmes, kas provocētu viņu uz jaunu karmisku darbību. Gluži pretēji, šāda ēdiena ietekme ir tāda, ka materiālas, egoistiskas vēlmes pārveidojas par tikumu. Piemēram, ja dzelzi ieliks ugunī, tas pakāpeniski iegūs uguns īpašības, it kā kļūs par uguni. Kāds varētu teikt: tas taču ir tas pats dzelzs. Bet pamēģiniet viņam pieskarties. Tas apdedzina tāpat kā uguns. Svētīts ēdiens neatšķiras no Tā, Kuram tas tiek piedāvāts.

“Skaidrajiem patīk tāds ēdiens, kas paildzina mūžu, attīra esamību, dod spēku, veselību, laimi un prieku. Šāds ēdiens ir sulīgs, sātīgs, veselīgs un priecē sirdi.” (Bhagavad-Gīta, 17.8)

Ēdiens rada karmu

Nu, protams, ne pati darbība, bet gan prāta stāvoklis, kādā tas tiek darīts. Nedrīkst pieņemt ēdienu no naidīgi noskaņota cilvēka, no tāda, kas pret jums ir vienaldzīgs, vai arī no cilvēka, kurš atrodas aptraipītas apziņas stāvoklī. Viss, kas pagatavots rūpnīcā, vai arī nācis no kautuves, visa izsmalcināti – netiklā pārtika, ko pasniedz restorānos vai kas samuļļāta uz “ātru roku” ieskrietuvēs – visa tā ir piesātināta ar tur strādājošo cilvēku netīrajām domām.

Tāpēc ēdienu ir labi uzņemt ģimenē, kur tas tiek gatavots ar prieku un mīlestību. Labākais pavārs – tā ir mamma. Tāpat, kā mākslinieki nodod savu informāciju ar krāsām, muzikanti – ar skaņas palīdzību, pavāri to dara ar uguns un ēdiena palīdzību. Un vispirms ēdiens ietekmē prātu. Bet pēc tam tā ietekme izpaužas ārēji, kā rīcība un rakstura iezīmes. Un tā jau ir karma.

Patiesībā visi cilvēki bez izņēmuma atrodas pārtikas, kuru tie katru dienu ēd, ietekmē. Un ja jūs nevarat uz sevi pamanīt tās ietekmi, pamēģiniet pagavēt vairākas dienas, dzerot tikai ūdeni. Jūs redzēsiet, ka pasaule jums apkārt ir pilnībā izmainījusies, jūs būsiet kļuvis neatkarīgs no jūsu ierastajām domām un rakstura. Tas ir līdzīgi tam, kā ienirstot ūdenī var sajust neatkarību no gravitācijas spēka. Nereti pie svētku galda ar gaļu un alkoholu sākas spēcīgi strīdi, kas pāraug kautiņos. Bet neviens nekad nav redzējis, ka kaut kas tāds notiktu pie svētīta ēdiena.

“Dieva Kunga bhaktas atbrīvojas no visiem grēkiem, jo ēd to, kas vispirms ir ziedots. Bet tie, kas gatavo ēdienu tikai savu jutekļu baudai, ēd vienu vienīgu grēku.” (Bhagavad-Gīta, 3.13)