Visi dzīvie govs produkti ļoti spēcīgi ietekmē cilvēku. Šī ietekme saskaņā ar Vēdām pēc sava dziednieciskā spēka daudzkārt pārsniedz citu dzīvnieku piena iedarbības spēku, tādu kā kazas, bifeļa, ķēves. Bet zinātnieku mūsdienu uzskati par govs piena labumu stipri atšķiras no seno Vēdu zināšanām.
Pamatojoties tikai uz piena ķīmiskās uzbūves pētījumiem, mūsdienu zinātne izdarīja daudzus pārsteidzīgus slēdzienus. Tā, piemēram, tiek uzskatīts, ka kazas piens ir daudzos aspektos vērtīgāks par govs pienu. Turklāt, pēdējos divdesmit gadus zinātnē ir skaidri saskatāma tendence attīstīt ideju par pilnīgu piena produktu noliegšanu, uzskatot tos nesavienojamus ar veselību.
Sākumā pēkšņi atklājās, ka govs piens nepārstrādājas/ nesagremojas, kaut arī tas cilvēkiem daudzus tūkstošus gadus ir pārtikas pamatprodukts. Pēc tam izrādījās, ka arī kefīrs ir kaitīgs. Tagad pēkšņi atklājās, ka sviests ir galvenais aterosklerozes iemesls.
Ikviens ājurvēdas ārsts (ājurvēda ir Vēdu medicīna) izmanto pienu un citus “dzīvos” govs produktus praktiski pusei ājurvēdiskajos ārstnieciskajos līdzekļos. Indijā ir liels daudzums ājurvēdisko klīniku, kur piena produkti ir pievienoti praktiski visām zālēm. Ja ājurvēdas ārsts, kurš ir izārstējis tūkstošiem pacientu ar govs piena produktu palīdzību, izdzirdēs šo ideju par piena kaitīgumu, tas viņam izklausīsies vienkārši kā anektode.
Pēc praktiskās izpētīšanas par piena produktu lielo jaudu es arī esmu pārsteigts: kā mūsdienu zinātne ar tās gaišajiem prātiem nespēja saskatīt piena un tā produktu ārstnieciskā spēka noslēpumu.
Tomēr fakts paliek fakts: piens un piena produkti pēkšņi kļuvuši daudzu zinātnieku acīs kaitīgi veselībai. Acīmredzot ājurvēdas pieredze šajos slēdzienos netika ņemta vērā.
Es domāju, ka pirms veikt svarīgus atklājumus, mums vajadzētu sākumā nopietni izpētīt Senatnes pētnieku pieredzi.
Kā tad tā? Vai tiešām veseli pētnieku kolektīvi ir nostājušies uz maldinoša ceļa? Tas kļuva iespējams tā iemesla dēļ, ka esam nozaudējuši senās zināšanas par cilvēka smalko ķermeni. Tieši uz to pirmām kārtām labvēlīgi iedarbojas govs piens. Mūsdienu pētījumi būvē savas teorijas par piena ietekmi tikai uz fizisko ķermeni.
Saskaņā ar Vēdu zinībām piena labums slēpjas nevis ķīmiskajā uzbūvē, bet tā smalkajā uzbūvē jeb, kā saka mūsdienu zinātne – tā psihiskajā ietekmei uz cilvēku.
Piena un piena produktu brīnišķīgās īpašības
Piens, vispirmām kārtām, neparastā veidā iedarbojas uz cilvēka prāta smalko ķermeni.
Ja pirms miega izdzert 150 ml uzsildīta govs piena, tad no tā attīrās un spēcinās prāta smalkais ķermenis. Kaut gan daudzi cilvēki nedzer pienu, tomēr viņiem ir spēcīgs prāts, vai tiešām bez piena nav iespējas būt saprātīgam? Jā, piens nav vienīgais veids, kā iegūt saprātu. Tomēr saprātīgs cilvēks nekad neatteiksies darīt to, kas vēl vairāk nostiprinās viņa saprātu.
Ir daudz erudītu cilvēku, bet maz tādu, kas zina par tādu govs piena reto īpašību. Varbūt tad bez tā arī iztiksim, uzskata daži erudīti. Ājurvēda viņiem atbild, ka liels daudzums erudīcijas liecina tikai par to, ka ir spēcīgs prāts, bet tas ir tālu no saprāta spēka. Nesaprātīgam cilvēkam var būt ļoti spēcīgs un erudīts prāts. Viņš var daudz domāt, pierādīt savus visus iespējamos minējumus un hipotēzes. Tomēr uz saprātu norāda iekšējā spēja labot sava rakstura nepilnības.
Bieži cilvēks var daudz runāt, bet reāli labot savas rakstura nepilnības viņam nav ne spēka, ne vēlmes. Prāta daudz, bet saprāta maz. Govs piens var palīdzēt šādiem cilvēkiem, jo tieši tas arī palielina saprāta spēku.
Un tā – cilvēka saprātīgums izpaužas ne tajā, ko viņš ir iemācījies, visu pēc kārtas kritizējot, bet mazliet citādāk. Ja ir daudz saprāta, cilvēks spēcīgi interesējas, kā uzlabot savu dzīvi.
Tāpēc zināšanas par pienu un piena produktu vērtīgumu nekādā veidā viņam netraucēs. Saprātīga cilvēka uzskati pamatojas uz patiesām zināšanām, bet ne uz minējumiem.
Saprātīgs cilvēks nelasīs visu pēc kārtas. Viņš meklēs patiesās (praktiskās, reāli virzošās uz laimi) zināšanas un agri vai vēlu tās atradīs.
Tikai tūkstošiem gadu pārbaudītas zināšanas var uzskatīt par īsteni praktiskām.
Droša pazīme par saprāta pastiprināšanos, lietojot govs pienu pārtikā, liecina raksturā parādījusies tieksme pēc pašpilnveidošanās, mērķtiecīgums, ticība laimei, sakoncentrēšanās pašam galvenajam.
Pie ilgstošas govs piena lietošanas vakara stundās jūs ievērosiet savā raksturā visu šo pazīmju parādīšanos.
Tomēr tikai no piena dzeršanas vien laimīgs nekļūsi. Vēdas laimes iegūšanai sniedz vienkāršu un efektīgu recepti. Tam nepieciešams biedroties ar svētiem cilvēkiem, pildīt viņu norādījumus, izzināt Svētos rakstus un atkārtot Dieva Svētos Vārdus (karsta piena dzeršana uz nakti tikai palīdzēs sasniegt panākumus šajās darbībās). Šī ir tik ļoti vienkārša recepte, ka nav pieejama pārgudriem cilvēkiem. Viņiem liekas, ka viss ir daudzkārt sarežģītāk un, lai iegūtu laimi, ir daudz jāmācās no dažādiem zināšanu avotiem, jāsalīdzina tos, jāspriež par tiem un jāizvirza arvien jaunas un jaunas idejas.
Bet patiesībā, lai iegūtu laimi, vienkārši nepieciešams nodibināt kontaktu ar laimes avotu. Tieši tāpat, kā ūdens visu saslapina, kas ar to saskaras, svētie cilvēki dara laimīgus tos, kas ar viņiem biedrojas. Svētie cilvēki ļoti ātri dod iespēju sajust un saprast, kas ir laime. Bet piens palielina saprāta spēku, kas nepieciešams virzībai uz laimi (un pie svētiem cilvēkiem). Svētie raksti attīra saprātu no egoisma un dod zināšanas par to, kā iegūt laimi. Svētie Dieva Vārdi ieradina patstāvīgi veidot saskari ar laimi. Tādā veidā Vēdu recepte, neskatoties uz savu vienkāršību, ir ļoti pilnīga un pašpietiekama, tai nav nepieciešami nekādi jauninājumi.
Kā tad tas parādās praksē, šī saprāta spēka palielināšanās efekts, ilgstoši lietojot svaigu govs pienu?
Pamēģināsim šo jautājumu apskatīt detalizētāk.
*Pie ilgstošas govs piena lietošanas un pareiza dienas režīma ievērošanas pēc kāda laika pats no sevis parādās kaut kāds optimisms. Pakāpeniski, neskatoties uz to, ka dzīve ārēji nav mainījusies, parādās spēja daudz mierīgāk reaģēt uz problēmām un pārpratumiem.
*Tālāk sāk pieaugt ticība saviem spēkiem un spēja intuitīvi noteikt: ar ko ir vērts dzīvē nodarboties un ar ko nav vērts, kas aizved pie laimes un kas aizved pie ciešanām.
*Rezultātā, cilvēks labāk tiek galā ar visām iespējamajām grūtajām situācijām, viņam kļūst vieglāk pieņemt vajadzīgo lēmumu, atbrīvoties no kaitīgiem ierdumiem.
Tā vienkārša piena dzeršana var sniegt būtisku palīdzību, lai sasniegtu laimīgāku dzīvi. Govs piena saistība ar veselību ir ļoti vienkārša. Pār mūsu organismu valda saprāts. Saprāts spēcinās no regulāras piena dzeršanas. Ja saprāts kļūst spēcīgs, tad organisms nostājās uz pašizdziedināšanās ceļa un atrodas izeja, lai pārvarētu gan fiziskās, gan arī psihiskās grūtības. Tadā veidā ājurvēda apstiprina to, ka, ja cilvēks dzer pienu, tad pāriet vesela rinda slimību, paaugstinās aktīvā ilgmūžība, uzlabojas atmiņa utt.
Svaigs govs piens ir kā katalizators, lai ārstētu praktiski visas slimības. Šī iemesla dēļ ājurvēdas ārsts lielākajai daļai pacientu, atbilstoši viņu konstitūcijai, rekomendē lietot attiecīgu daudzumu pienu uz nakti. Bet kāpēc gan ne visi, kas lieto pienu, izārstējas? Dažiem tas pat kaitē. Kur ir problēma? Problēma ir zināšanu trūkumā, kā to pareizi lietot. Ājurvēda, tāpat kā mūsdienu zinātnieki, uzskata, ka piens slikti sagremojas. Bet šajā faktā, lai cik tas dīvaini nešķistu, slēpjas govs piena priekšrocība, bet ne tā trūkums.
Atbilde uz šo pretrunu atrodas laikā, kurā lieto govs pienu pārtikā. Pieaudzis cilvēks drīkst dzert pienu tikai vēlu vakarā (pēc saulrieta) vai agri no rīta (līdz saullēktam). Citā laikā tas traucē gremošanai un dažreiz ir pat kaitīgs veselībai. Bet vairākums cilvēku cenšas dzert pienu dienas gaišajā laikā, un tā ir viņu kļūda.
Jāatzīmē, ka mūsu zinātnieki, domājams, arī pētīja piena iedarību uz cilvēka organismu dienas gaišajā laikā. Tomēr visi šie līdzīgie pētījumi nespēs dot pilnīgi drošu informāciju par govs piena dziedniecisko spēku. Izteikts govs piena ārstnieciskais efekts kļūs vērojams tikai, to lietojot tumšajās diennakts stundās. Vai ir tiesa, ka tas viss ir nedaudz dīvaini un noslēpumaini? Bet ājurrvēda atkal visu izskaidro.
Vairums produktu mūsu organismā sagremojas Saules uguns smalkās enerģijas ietekmē, ko sauc par TEDŽASU. Izrādās, mūsu barības sagremošanas spēks ir atkarīgs no Saules atrašanās horizontā. Tā paša iemesla dēļ naktī parasti nav tik liela apetīte kā dienā. Kad Saule ir zenītā, lielākajā daļā pasaules zemēs šajā laikā strādniekiem ir pusdienu pārtraukums. Ja cilvēks pusdienoja 12 dienā, kad Saule atrodas zenītā, tad viņam būs maksimāla barības sagremošana.
Tedžass, tā ir iespēja izmantot uguns enerģiju, lai palielinātu dzīves aktivitāti. Cilvēks, kuram ir daudztedžasa, dienas laikā var maksimāli ātri un precīzi paveikt daudz noderīga. Tajā pašā laikā tedžasaenerģija vienmēr ir vērsta uz psihiskās un fiziskās enerģijas patēriņu. Tāpēc – ar vienu pašu tedžasu tālu neaizbrauksi, tāpat nepieciešams arī spēku papildinājums.
Dzīvības enerģijas papildināšanai ir nepieciešama atpūta, kurai ir atvēlēts tumšais diennakts laiks. Naktī, Mēness enerģijas iespaidā, notiek cilvēka gan psihisko, gan fizisko spēku atjaunošana.
Enerģija, kas dod spēju uzkrāt spēkus, saucās ODŽASS. Tas ir Mēness uguns spēks. Jā, lai cik tas neizklausītos dīvaini, Mēnesim pieder smalkā uguns enerģija, kas vērsta uz radīšanu un saucas – odžass.
Lai pareizi organizētu savu dienas režīmu, lasiet grāmatas pirmo sējumu “Laimīgas dzīves likumi”, kas veltīts tieši šai tēmai.
Kā tad palielināt savu odžasu? Tieši pienam ir šī unikālā spēja maksimāli palielināt cilvēka odžasu.
Bez tam, govs piens ne tikai vienkārši palielina odžasu, bet tas izmeklēti virza savu radošo psihisko enerģiju uz saprātu, uzkrājot tajā spēku. Interesanti zināt, ka nav neviena cita pārtikas produkta, kuram būtu šīs unikālās spējas. Tā paša iemesla dēļ, sekojot Vēdu mācībām, simtiem tūkstošu svēto, nodarbojoties ar garīgo praksi, ir izvēlējušies sev pārtikai tikai vienīgi govs pienu. Tā senos laikos, stingri ievērojot Vēdu mācību, cilvēki ātri sasniedza pilnību. Ne velti Vēdas uzskata govs pienu par vislabvēlīgāko produktu uz Zemes.
Interesanti zināt, ka līdz šim pašam brīdim, lai sasniegtu garīgu pilnību, ājurvēda rekomendē piena gavēni un šajā laikā veikt garīgo praksi. Parasti, ar mērķi attīrīt apziņu, piena gavēni veic ne ilgāk kā 1 mēnesi, bet labāk ir sākt ar vienas dienas gavēni. Šī gavēņa laikā ir jādzer vārīts, saldināts, uzzsildīts govs piens. Gavēņa laikā pienam var pievienot sekojošas garšvielas: kardamonu, kanēli, safrānu, kurkumu, fenheli, ķimenes, anīsu. Ja Jūs pamēģināsiet veikt šādu gavēni, rezultāts būs vienkārši satriecošs. Tomēr nesteidzieties, sākumā organismam ir jāpierod pie govs piena lietošanas.
Kā jau bija minēts, piens pārstrādājoties pats piepilda organismu ar sintēzes un radošo enerģiju (ar odžasu). Odžass, kas baro saprātu, saucas augstākais odžas. Tāpēc katram cilvēkam, kurš vēlas sevī kultivēt saprātīgumu, ir jāpiepilda sevi ar maksimālu daudzumu saprāta rezerves spēku (ar augstāko odžasu). Tas dod iespēju: spēcīgi uzlabot savu raksturu, audzināt sevī gribasspēku, optimismu, mērķtiecību, pozitīvi vērstu atmiņu. Tas viss kļūst reāli, ja dzer uzsildītu un nedaudz saldinātu govs pienu vakarā, apmēram stundu pirms miega.
Vakarā izdzertais piens neuzsūcas ātri un guļ kuņģī un zarnu traktā praktiski visu nakti. Tomēr saskaņā ar ājurvēdu tā skaitās govs piena priekšrocība, nevis trūkums.
Atrodoties kuņģa-zarnu traktā, govs piens ļoti labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka prāta smalko ķermeni.
Miega efektivitāte vienmēr ir atkarīga no prāta stāvokļa. Ja prāts ir sasprindzis un nemierīgs, tad cilvēks parasti neizguļas pa nakti un viņam miegam nepieciešams daudz ilgāks laiks. Piena ietekmes rezultātā uz prāta smalko ķermeni miegs kļūst dziļš un mierīgs. Kad mēs guļam, visas jūtas/ sajūtas piebremzējas. Tomēr prāts (kuram pieder 5 sajūtas un pats ir kā 6. sajūta) šajā laikā paliek aktīvā stāvoklī. Prāts ar savu smalko enerģiju saskaras ar kuņģi un atrod tajā pienu. Piens iedarbojas uz prātu tā, ka palielinās harmonija starp prātu un saprātu. Rezultātā pieaug cilvēka paškontrole, un tā arī ir galvenā saprāta palielināšanās izpausme.
Tam, kas izpilda šos noteikumus, pazūd slikti sapņi, iestājās īpašs miers, kas rada ticību laimei. Cilvēks, kurš ārstējās ar govs pienu, pakāpeniski sāk just, ka viņam kļūst arvien vieglāk un vieglāk dzīvot. Tas viss ir iespējams, protams, ja viņš ievēro režīmu – laicīgi iet gulēt, visu dara laicīgi.
Vislabāk ir dzert pienu no 19 līdz 20 un pēc tam neko neēst. Izņēmums būs tie gadījumi, kad jūs esat ļoti stipri izsalcis. Tad pirms miega var ieēst sautētus dārzeņus (kāpostus, kabačus, patisonus). Citos gadījumos no pēdējās ēdienreizes līdz karsta piena dzeršanai ir jāievēro ne mazāk kā 1,5 stundas pārtraukums.
Sākumā, pirms lietošanas, piens ir jāuzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai, šajā gadījumā tā vērtīgās īpašības nezūd. Bez tam, tā ir laba profilakse brucelozei, liellopa lentenim un vēl citiem govs piena cienītājiem, ar kuriem labāk neiepazīties.
Vakarā pienam var pievienot fenheli, kurkumu un kardamonu – garšvielas, kuras mūsu ne tik karstajā klimatā iedarbojas nomierinoši uz nervu sistēmu.Ja Jums ir bezmiegs, tad var vakara pienam pievienot krustnagliņu, smaržīgo piparu, balderiānu. Šīs garšvielas pašas par sevi nomierinoši iedarbojas uz nervu sistēmu un asinsvadiem. Kā jau tika teikts, govs piens ir kā katalizators, un tāpēc tajā to ārstnieciskais efekts daudzkārt palielinās. Neaizmirstiet, ka tāpat pienam jāpievieno neliels daudzums cukura (pienam jabūt viegli saldinātam). Tāpat ir svarīgi zināt, ka tas ir jādzer karsts, pacentieties neapdedzināt mutes gļotādu un lūpas.
No rīta pienam labi ir pievienot fenheli, kardamonu, kanēli, safrānu, cukuru vai medu, kas jums visvairāk ir piemērots. Piens no rītiem nav obligāti jāsilda, bet, ja tas jums slikti pārstrādājās, tad rīta pienu arī jāuzsilda.
Priekš sevis piena daudzumu var noteikt sekojošā veidā.
Izdzeriet uz nakti glāzi piena un no rīta pasekojiet: ja mutē, degunā vai acīs parādās gļotas – tas nozīmē, ka jūs to izdzērāt pārāk daudz. Tāpat – pie nepietiekamas piena devas, jūs sajutīsiet, ka miega ilgums pagarinājies un piecelties no gultas ir kļuvis kaut kā smagāk.
Ja jūs pamodāties un sajutāt, ka viss ir normāli – tas nozīmē, ka jūs dzeriet normālu piena daudzumu .
Ja jūs noteicāt, ka dzerat par daudz pienu un samazinājāt tā daudzumu, bet šajā gadījumā sajutāt, ka miegs kļuva nemierīgāks, tātad jūs samazinājāt pārāk daudz.
Ja no rīta cilvēks jūt, ka ir palicis kaut kāds iekšējs sasprindzinājums, tad vajag arī no rīta, līdz 7.00, dzert karstu pienu ar cukuru.
Ir jāzina, ka odžasam pieaugot organismā, tā spēja sagremot govs pienu arī palielinās. Un attiecīgi pieaug potenciālā iespēja strādāt ar sevi. Tomēr visas šīs pārmaiņas nenotiek vienas dienas laikā – visam nepieciešams laiks. Odžasa enerģijas palielināšana organismā dod iespēju dzert govs pienu arī dienas laikā. Tā, piemēram, bērniem ir visvairāk odžasa un tāpēc viņiem piens tiek sagremots arī pat dienā, un nekādu ierobežojumu tā lietošanā neeksistē.
Sievietēm odžass ir nedaudz mazāk nekā bērniem, bet viņām spēja sagremot govs pienu ir daudz augstāka nekā vīriešiem. Tas ir saistīts ar lielāku Mēness ietekmi uz sievietes prātu un attiecīgi arī uz ķermeni. Vecākiem cilvēkiem ir viszemākā spēja sagremot govs pienu, tāpēc viņa vakara devai jābūt viszemākai.
Interesanti zināt vēl vienu noslēpumainu Vēdu apgalvojumu – tikumīgiem cilvēkiem vieglāk sagremojas piens nekā cilvēkiem ar sliktām nosliecēm raksturā. Ir arī atgriezeniskā saikne – cilvēks, kurš pierod uz nakti dzert pienu, pakāpeniski izlabo savu raksturu.
Kāpēc gan, tomēr, mēs cenšamies noliegt govs piena dziedinošās īpašības?
Vēdās ir teikts, ka Visumā eksistē spēki, kas cīnās par dievišķajām zināšanām, kas nes visiem laimi, tāpat ir spēki, kas cīnās par dēmoniskās kultūras uzplaukumu.
Reizēm Zemi pārsvarā ietekmē dievišķie spēki, bet reizēm dēmoniskie. Viss atkarīgs no cilvēku rīcības, kuri tajā brīdī dzīvo uz Zemes. Šobrīd, piemēram, uz Zemes pārsvarā ir dēmonisko spēku ietekme. Cilvēki kļūst arvien egoistiskāki, visur tiek kultivētas zināšanas par to, kā dzīvot priekš sevis, bet ne, kā kalpot viens otram.
Dēmoniskās zināšanas sludina gaļas produktu, alkoholisko dzērienu, narkotiku, brīvās mīlestības, vēlmi pēc naudas un pretējo dzimumu labumu. Saskaņā ar Vēdu apgalvojumiem dēmoniskās zināšanas ved mūsu civilizāciju pretī ciešanām, noziedzības pieaugumam, iznīcinošiem kariem, haosam un totālai degradācijai. Katrs no mums redz, ka tieši tas šobrīd arī notiek uz planētas: pieaug alkoholiķu, narkomānu, prostitūtu, homoseksuālistu skaits utt.
Dievišķās zināšanas propogandē dzīvi saistībā ar svētiem rakstiem, kuros ir kultivēts: veģetārisms, ierobežojumus un atteikšanās no alkohola, uzticība ģimenes saitēm, cīņa ar narkomāniju, darbs ar savu raksturu. Dievišķās zināšanas audzina tiekšanos dzīvot visu cilvēku labā, kalpot Dievam un Viņa likumiem.
Ir pamatpunkti, kur tiek piemērotas dievišķās un dēmoniskās kultūras. Tas ir: attieksmē pret pretējo dzimumu, attieksmē pret zināšanām par Dievu, zināšanām par sevi, par ēšanu, par cilvēka dzīves nozīmi. Visos šajos jautājumos dēmoniskie un dievišķie spēki nepārtraukti cīnās.
Piens un govs – tā kā govs piena lietošana pārtikā spēcīgi ietekmē dievišķo rakstura iezīmju veidošanos, tas ir viens no pamata strīdiem. Vēdās ir aprakstīts, ka ir neapšaubāmi kritēriji, lai palielinātos nācijas degradācija. Tam nav jāveic speciāla izmeklēšana. Visas degradācijas pazīmes ir redzamas mūsu dzīvē, un tās ir:
1. Ateisma palielināšanās cilvēku uzskatos.
2. Cieņas izzušana pret svētajiem tēviem, gudrajiem, kas veltījuši sevi pašpilnvedei, pret vecākiem cilvēkiem.
3. Valdības korupcija.
4. Ģimenes vērtību iznīcināšana.
5. Produktu lietošana, kas noved pie apziņas degradācijas (gaļa, zivis, olas, kafija) un to produktu samazināšana pārtikā, kas ved uz progresu (piens un piena produkti).
6. Kaitīgo ieradumu palielināšanās, necienīga cilvēku izturēšanās.
7. Iedzīvotāju totāla degradācija (pusdzīvnieciska eksistēšana).
Tāda ir degradācijas izvēršanās secība. Pirmās degradācijas pazīmes rada nākamo pazīmju attīstību un otrādi – cīņa ar agrīnajām degradācijas pazīmēm, tādas kā ateisms, aizved pie atbrīvošanās no nākamajām pazīmēm. No šīs klasifikācijas mēs redzam, ka, palielinot govs piena lietošanu pārtikā, atbrīvojas no sekojošas degradācijas – kaitīgajiem ieradumiem, necienīgas izturēšanās un no pakāpeniskas pārtapšanas par dzīvnieku.
Lai pastiprinātos dēmoniskā kultūra, nav jāveic revolūcija. Pietiek, ja parāda pa “kobeļtelevīziju” “defektīvus”, atļauj cilvēkiem brīvo mīlestību, propogandē gaļas ēšanu un lamā piena produktu lietošanu. Viss pārējais pēc dažiem gadu desmitiem pievienosies pats no sevis.
Izrādās, ka cilvēki sāka ēst gaļu ne tik sen. Saskaņā ar vēdisko vēsturi, nogalināto dzīvnieku gaļu cilvēki sāka izmantot tikai apmēram pirms 3000 gadiem. Vēl pirms 5000 gadu pārliecinošais cilvēku skaits uz Zemes bija veģetārieši. Tomēr, arī tajos tālajos laikos, bija tie, kuri izmantoja pārtikā gaļu. Tos Vēdas sauc par zemākdzimušajiem cilvēkiem ar netīriem ieradumiem.
Gaļas pārtika ar savu ietekmi uz smalko ķermeni iznīcina cilvēkā sirdsapziņas balsi, rezultātā zūd spēja atšķirt slikto no labā. Citiem vārdiem, gaļas ēšana vēdiskajā kultūrā netika atbalstīta. Bet pats pārsteidzošākais – tajos tālajos laikos pat zemākdzimušie cilvēki nekad neizmantoja pārtikā govs gaļu. Tas bija līdzvērtīgi paša mātes slepkavībai un slepkava tika nodots likumam. Viņi labprātāk ēda putna gaļu un sīkos dzīvniekus, tādus kā zaķus, kaut arī tas netika atbalstīts. Cilvēkiem, kuri pārtikā lietoja gaļu, bija liegts mācīties augstākajās mācību iestādēs kopā ar dievbijīgajiem cilvēkiem. Tādi cilvēki dzīvoja atsevišķās apdzīvotajās vietās un komunikācija ar viņiem tika uzskatīta par ļoti nelabvēlīgu apziņai. Sākumā viņiem bija jāatsakās no vārmācīgi iegūtu produktu lietošanas, un tikai pēc tam viņiem bija pieejama dzīvošana civilizētā sabiedrībā.
Saskaņā ar Vēdām piens ir neparasts produkts, tas izstrādājas mīlestības enerģijas ietkmes rezultātā. Tāpēc Vēdas iesaka barot bērnu ar mātes krūts pienu vismaz līdz 3 gadiem. Ja Jums šis cipars liekas smieklīgs un nereāls, tad barojiet savu bērnu ar krūti vismazākais līdz 1 gadam. Ja bērns nesaņems pietiekami daudz mātes piena, tad viņš izaugs ar aukstu sirdi, nejūtīgs pret citu sāpēm.
Atsakoties no ilgstošas savu bērnu barošanas ar krūti, mātes domā, ka to var aizstāt ar vairāk vērtīgajiem mūsdienu barošanas maisījumiem. Taču barošanas maisījumos nav mīlestības enerģijas. Tie bērnam ir tas pats, kas sievietei mākslīgais vīrs. Bet ja mātei piena vienkārši nav? Tā arī ir nācijas degradācijas pazīme – mīlestības kļūst mazāk un arī piena kļūst mazāk. Šajā gadījumā bērns ir jābaro ar uzsildītu saldinātu govs pienu. Pie paaugstinātas alerģijas uz govs pienu zīdaini vēlams barot ar rjaženku, kas no visiem piena produktiem vismazāk bērniem izsauc alerģiju.
Govs mums dod visvērtīgāko produktu, kas piesātināts ar mīlestības enerģiju. Tāpēc viņa mums ir otrā māte. Vēdās ir teikts, ka jebkuram cilvēkam ir 7 mātes: miesīgā māte, māte barotāja, valdnieka sieva, svētā tēva sieva, garīgā skolotāja sieva, Māte Zeme un govs. Ja cilvēks ciena visas šīs 7 mātes, tad viņam ir garantēts: mierīgs raksturs, laba sieva, laba meita, laba atmiņa, laba veselība. To visu viņš saņem Mēness labvēlīgās ietekmes uz prātu rezultātā, kas veicina sievišķā sākuma aizsardzību. Tādā veidā, ja jums ir nemierīga sieva, strīdi ģimenē, slikta uzmanības koncentrēšana, tad jums ir vērts palielināt saikni ar pozitīvo Mēness enerģiju. Izdarīt to ir ļoti vienkārši – ir jāciena visas 7 mātes un jādzer govs piens. Protams, ja jūs dzersiet govs pienu un vienlaicīgi ēdīsiet liellopa gaļu, tad diez vai no tā sanāks kaut kas labs.
Vēdās ir apgalvots apgalvo, ka govs ir neparasts dzīvnieks, tai ir labestīgs prāts. To pašu var teikt par kviešiem. Ir nostāsti, ka Augstākie Labie spēki govi un kviešus nosūtītīja uz Zemi, lai paaugstinātu mūsu progresu. Izpētot/ mācoties par šo jautājumu, es vērsos pie Vēdu apraksta par dzīvēm uz augstākajiem (paradīzes) planetārajiem līmeņiem (runājot mūsdienu astroloģijas valodā – galaktikām) mūsu Visumā. Izrādās, govs ir arī uz daudzām augstākajam planētām un ir aprakstīts, ka diženie svētie, kuri tur dzīvo, uzskata govs pienu par visdziednieciskāko produktu. Vēl vairāk – viņi zina, kā pagatavot no govs piena speciālu eliksīru, kas atbrīvo no visām slimībām un dod iespēju pat vecumā būt spēka pilnam. Govis, kuras dzīvo uz augstākajām planētām, saucās surabhi, un tās dod ļoti daudz piena.
Tātad, pēc Vēdu apraksta, svētie cilvēki, svētie raksti un govs dievišķajā kultūrā ir visa pamats. Runā, ka apdzīvotā vietā ir pietiekami, ja ir viens svētais tēvs un no dzīvniekiem tiek audzētas tikai govis, rezultāta var izārstēties no visām slimībām un pārvarēt visas grūtības, ko sūta liktenis. Vēl vairāk – lai izārstētos no visām slimībām, pietiekoši, ja ir govs, kas dod pienu. Ājurvēdā eksistē zināšanas par to, kā var izārstēties tikai ar govs dzīvo produktu palīdzību. Tālāk mūsu saruna būs tieši par to.
Turpinājums sekos…
Ājurvēdas ārsts O.G.Torsunovs,
“Ārsta Torsunova ārstēšanas metodes. Ārstēšana ar govs produktiem.”,
www.torsunov.ru/,
tulkojusi Ligita Vecrumba
