Govju aizsardzības ieviešana un veģetāra uztura atbalsts starptautiskā līmenī būtu milzīgs solis pasaules pārtikas krīzes risināšanā. Dažas ekonomiskās priekšrocības:
1. Gaļas ēdieni par 50% vairāk piesārņo ūdeņus un tādēļ tie ir ļoti dārgi, lai tos pirktu kā olbaltumvielu avotus, kāpēc arī tie tiek ēsti. Gaļa ir ļoti nabadzīgs daudzu citu uzturvielu avots, tai skaitā minerālvielu, vitamīnu un ogļhidrātu, un noteikti nav labākais avots olbaltumvielu uzņemšanai, kā tas liekas.
2. Zeme, kas saražo vienu tonnu gaļas, var saražot 10 – 20 tonnu citu uzturvielām augsti bagātu pārtiku, derīgu pa tiešo cilvēku patēriņam un tajā pašā laikā bez jebkādiem trūkumiem, bez kuriem neiztikt gaļas produktiem, un nesalīdzināmi lētāk.
3. Gaļas ēdājam nepieciešams daudzas reizes vairāk zemes, lai nodrošinātu sevi un savus ganāmpulkus, nekā veģetārietim. Tā kā ir tikai viens akrs auglīgas zemes pasaulē uz vienu iedzīvotāju, tas nozīmē, ka kāds tiek negodīgi apzagts.
4. Par katrām simts mārciņām graudu, ko apēd liellops, tikai četras līdz sešpadsmit mārciņas nāk atpakaļ kā ļoti apšaubāmas vērtības gaļas produkts. Diezgan izšķērdīga un dārga metode pārtikas iegūšanai.
5. Ja tie, kas uzstāj uz gaļas ēšanu, neskatoties uz visiem saprātīgajiem argumentiem par pretējo, ēstu tikai dzīvniekus, kas mirst dabīgā ceļā, nevis caur vardarbību, dzīvnieki radītu vairāk pēcnācēju un būtu, pēc sākotnējā perioda ar šķietamu nepietiekamību, daudz vairāk pieejamas gaļas.
(Tulkots no http://www.veda.harekrsna.cz/bhaktiyoga/change.htm)
