Romēns Rolāns (Romain Rolland, 1866.-1944.),
Franču dramaturgs,
Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs
Cilvēkam, kura prāts ir brīvs, dzīvnieku ciešanas ir vairāk nepanesamas kā cilvēku ciešanas. Jo attiecībā uz cilvēkiem tas vismaz ir pieņemts, ka ciešanas ir ļaunums, un ka tas ir kriminālnoziegums, ja kāds nodara citam ciešanas. Taču tūkstošiem (tagad jau miljoniem) dzīvnieku tiek bezjēdzīgi nogalināti katru dienu, pat bez nožēlas ēnas. Ja kāds par to sāk aizdomāties, tad viņš saprot šo absurdu. Un ka tas ir nepiedodams noziegums.
Ļevs Tolstojs (1828.-1910.),
krievu rakstnieks
Dzīvnieku nogalināšana un ēšana notiek galvenokārt tāpēc, ka cilvēki ir pārliecināti, ka dzīvnieki ir Dieva radības, kas paredzētas lietošanai cilvēkiem un ka dzīvnieku nogalināšana nav nekas slikts. Taču tā nav taisnība.
Lai kādās arī grāmatās būtu rakstīts, ka dzīvnieku nogalināšana nav grēks, mūsu visu sirdīs ir ierakstīts daudz skaidrāk, ka visus dzīvniekus ir jāžēlo tāpat kā cilvēkus, un mēs visi to zinām, ja vien neapslāpējam savu sirdsapziņu.
Cilvēks var dzīvot un būt veselīgs arī bez dzīvnieku nogalināšanas; tāpēc, ja kāds ēd gaļu, viņš piedalās dzīvnieka dzīves atņemšanā tikai, lai remdētu savu apetīti.
Cilvēks nevajadzīgi sevī apspiež augstāko garīgo spēju – simpātijas un žēlastību pret tādu dzīvo radību, kā viņš pats, un, pārkāpjot savas paša jūtas, kļūst nežēlīgs.
Nekļūstiet samulsuši, ja brīdī, kad atteiksieties lietot uzturā gaļas ēdienus, tad visi jūsu tuvinieki jums uzbruks, nosodīs un izsmies jūs. Ja gaļas ēšana būtu pašiem vienaldzīga, tad gaļas ēdāji jums neuzbruktu par veģetārismu; viņi ir sapīkuši un nokaitināti tāpēc, ka šajā laikā viņi jau saprot savu grēku, taču nav viņu spēkos vēl atbrīvoties no tā…
Ja cilvēks patiešām nopietni tieksies pēc labas dzīves, pirmā lieta, no kuras viņš atturēsies, vienmēr būs dzīvnieku lietošana uzturā, jo… to lietošana ir vienkārši amorāla, jo tā ir saistīta ar akta veikšanu, kas ir pretrunā ar morāles jūtām – nogalināšanu.
Mēs nevaram izlikties, ka mēs to nezinām. Mēs neesam strausi un nevaram uzskatīt, ka ja mēs atsakāmies skatīties uz to, ko mēs nevēlamies redzēt, tad tas neeksistē. Un tas īpaši attiecas uz gadījumu, kad mēs vēlamies ēst to, ko mēs nevēlamies redzēt. Ja vien tas būtu patiešām nepieciešami, vai, ja nav nepieciešami, tad vismaz kaut kādā veidā noderīgi! Bet tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un kalpo vienīgi, lai attīstītu dzīvniecikas jūtas, radītu vēlmes un attīstītu laulības parkāpšanu un dzeršanu. Un tas nepārtraukti tiek apstiprināts kā fakts, ka jauni, maigi, nesamaitāti cilvēki – īpaši sievietes un meitenes – bez zināšanām, kā tas loģiski darbojas, sajūt, ka tikumība nav savienojama ar bifšteku, un, tiklīdz viņa vēlas būt laba, tā atsakās no miesas ēšanas.
Džordžs Bernards Šovs (1856.-1950.),
īru dramaturgs, esejists un rakstnieks
Lēnām manī izauga nesatricināma pārliecība, ka mēs nedrīkstam radīt ciešanas vai nāvi citām dzīvajām radībā, ja vien nav kādas nenovēršamas nepieciešamības to darīt.
Mēs lūdzam Dievu, lai apgaismo mūsu ceļu,
Dod mums gaismu, ak Dievs, visa labvēli!
Karu murgi mums neļauj aizmigt,
Taču uz mūsu zobiem ir mirušu dzīvnieku miesa.
Cilvēks manā garīgajā attīstības līmenī neēd līķus.
Kad cilvēks vēlas nogalināt tīģeri, tas tiek dēvēts kā sports; kad tīģeris vēlas nogalināt cilvēku, tad tā tiek uzskatīta par mežonību.
Kāpēc pieprasīt no manis paskaidrojumus par to, ka es ēdu kā pieklājīgs cilvēks? Lūk, ja es ēstu dievinātos nevainīgo radību līķus, tad gan jums būtu pamats jautāt man, kāpēc es tā rīkojos.
Īzaks Baševiss Singers (1902.-1991.),
Polijā dzimis ebreju – amerikāņu rakstnieks,
Nobela prēmijas laureāts literatūrā
Kamēr vien cilvēki izlej nevainīgu radību asinis, nevar būt ne miera, ne brīvības, ne harmonijas starp cilvēkiem. Slepkavošana un tiesiskums nevar sadzīvot vienuviet.
Kad cilvēks nogalina kādu dzīvnieku pārtikai, viņš atstāj novārtā savu izsalkumu pēc taisnīguma. Cilvēks lūdzas pēc žēlastības, bet nav gatavs to attiecināt uz citiem. Kāpēc tad lai cilvēks gaidītu žēlastību no Dieva? Tas ir negodīgi – gaidīt kaut ko, ko tu pats neesi spējīgs dot.
Es nekļuvu par veģetārieti savas veselības dēļ, es to darīju dzīvnieku veselības dēļ.
Cilvēki bieži vien saka, ka cilvēki vienmēr ir ēduši dzīvniekus, it kā tas būtu attaisnojums turpināt šo praksi. Saskaņā ar šādu loģiku mums nevajadzētu izvairīties arī no citu cilvēku nogalināšanas, jo arī tas ir bijis kopš senseniem laikiem.
Dažādi filozofi un reliģiskie līderi ir centušies pārliecināt savus mācekļus un sekotājus, ka dzīvnieki ir nekas cits, kā mašīnas bez dvēseles, bez jūtām. Tomēr ikvienam, kurš jebkad ir dzīvojis ar dzīvnieku – vai tas būtu suns vai puns, vai pat pele – zina, ka šī teorija ir nekaunīgi meli, lai attaisnotu cietsirdību.
Fjodors Dostojevskis (1821.-1872.),
viens no izcilākajiem krievu rakstniekiem
Mīliet dzīvniekus: Dievs viņiem ir devis pamatus domām un netraucētam priekam. Netraucējiet viņu prieku, nemociet viņus, neatņemiet viņiem viņu laimi, nevajag darboties pret Dieva nodomiem. Cilvēk, nelepojies ar savu pārākumu pār dzīvniekiem; viņi ir bez grēka un tu ar savu diženumu defilē pa zemes virsu ar savu parādīšanos uz tās un atstāj aiz sevis zemiskuma pēdas…tā ir taisnība par gandrīz ikvienu no mums.
Pitagors (570.- 495.p.m.ē.),
grieķu filozofs un matemātiķis
Ak vai, cik dīvaini tas ir norīt cita miesu savā miesā, lai piebarotu mūsu alkatīgos ķermeņus; mēs piestūķējam tos ar citiem ķermeņiem, barojam vienu radību uz citas radības nāves rēķina.
Kamēr cilvēks nokaus dzīvniekus, tikmēr arī cilvēki viens otru nonāvēs. Kas nāvi un sāpes sēj, nevar cerēt uz mīlestību un prieku.
Plutarhs (46.-120. m.ē.),
grieķu vēsturnieks, biogrāfs un literāts
Varētu jautāt, kāda iemesla dēļ Pitagors atturējās no gaļas, bet es drīzāk gribētu uzdot jautājumu, kā cilvēkam vispār ienāca prātā ar savu muti nogaršot asinis un likt pie lūpām miruša dzīvnieka miesu. Kas viņu piespieda likt uz galda miroņus un nosaukt to par ēdienu? Pārtikt no tā, kas agrāk bija elpojis, māvis vai blējis, kustējies un dzīvojis. Mēs neēdam lauvas vai vilkus, lai aizsargātu sevi, – gluži otrādi, mēs par viņiem aizmirstam un nogalinām nevainīgus un paklausīgus radījumus, kuriem nav dzeloņu vai zobu, ar kuriem viņi varētu nodarīt mums ļaunumu. Gaļas kumosa dēļ mēs atņemam viņiem sauli, gaismu un mūžu, kas viņiem pienākas no dzimšanas. ”
Es, no savas puses, brīnos, kāda gan veida jūtas, prāts vai iemesls šim cilvēkam ir bijis, kurš pirmais piesārņoja savu muti ar asisns recekļiem un pieļāva, ka viņa lūpas pieskaras noslepkavotas būtnes miesai; kurš izklāja savu galdu ar miruša ķermeņa sakropoļotām formām un apgalvoja, ka tā ir ikdienas pārtika un gards ēdiens, šīs būtnes, kas bija apveltītas ar kustībām, uztveri un ar balsi. Kāda maza miesas kumosa dēļ mēs liedzam dvēselei sauli un gaismu, un to dzīves daļu un laiku, ko tā bija piedzimusi šajā pasaulē baudīt.
Tomass Edisons (1847.-1931.),
ASV izgudrotājs, zinātnieks un uzņēmējs
Nevardarbība tā ir augstākā ētika, kas ir visas evolūcijas mērķis. Mēs visi esam mežoņi līdz brīdim, kad pārstāsim darīt pāri visām dzīvajām būtnēm.
Nevardarbība – tā ir augstākā ētika, kas ir visas evolūcijas mērķis. Mēs visi esam mežoņi līdz brīdim, kad pārstāsim darīt pāri visām dzīvajām būtnēm.
Čārlzs Darvins (1809.-1882.),
angļu naturālists,
evolūcijas teorijas autors
Mīlestība uz visām dzīvajām būtnēm ir cilvēka viscēlākā pazīme.
Džonatans Safrans Foers (Jonathan Safran Foer),
amerikāņu rakstnieks
Cik gan destruktīvam jābūt kulinārijas piedāvājumam, lai mēs izvēlētos ēst kaut ko citu? Ja ciešanu veicināšana miljoniem dzīvnieku, kas dzīvo nožēlojamas dzīvēs un mirst (diezgan bieži) šausminošos veidos, nav motivācija, tad kas varētu būt? Ja esamība kā pirmajam lielākajam planētas draudu radītājam (globālā sailšana) nav pietiekama, kas tad? Un ja jums ir kārdinājums atlikt šos jautājumus pārliecības dēļ, lai teiktu – ne tagad, tad kad?
Ruta Harisone (Ruth Harrison, 1920.-2000.),
britu dzīvnieku labklājības aktīviste, autore, brīvprātīgā māsa Otrā pasaules kara laikā
Patiesībā, ja viena persona slikti izturas pret dzīvnieku, tā tiek uzskatīta par nežēlību, bet kad daudzi cilvēki slikti izturas pret dzīvniekiem, sevišķi komercijas vārdā, nežēlība tiek piedota, un kad lielas naudas summas tiek liktas uz spēles, nežēlība tiks aizstāvēta līdz pēdējam no citādi inteliģentiem cilvēkiem.
Alberts Einšteins (1879.-1955.),
vācu fiziķis, filozofs
Veģetārisms atstāj dziļu iespaidu uz mūsu dabu. Ja visa pasaule pieņemtu veģetārismu, tas varētu mainīt cilvēces likteni.
Nikolajs Nikolajevičs Drozdovs,
krievu zoologs, bioloģisko zinātņu doktors,
Maskavas Valsts Universitātes profesors
Es neēdu gaļu trīs iemeslu dēļ:
1) slikti pārstrādājas;
2) morālu iemeslu dēļ (dzīvniekiem nevajag darīt pāri);
3) garīgu iemeslu dēļ. Augu valsts diēta padara cilvēku daudz mierīgāku, draudzīgāku, labvēlīgāku.
Maiks Andersons (Mike Anderson),
amerikāņu autors, filmu producents, vegāns
Kas attiecas uz ēšanu, cilvēki ir visdumjākie dzīvnieki uz planētas. Mēs nogalinām miljoniem savvaļas dzīvnieku, lai aizsargātu tos dzīvniekus, kurus ēdam. Mēs iznīcinām vidi mums apkārt tikai, lai pabarotu dzīvniekus, kurus mēs ēdam. Mēs tērējam vairāk naudas, laika un resursu, lai uzbarotu dzīvniekus, kurus mēs ēdam, tā vietā, lai pabarotu cilvēkus, kas mirst no bada. Vislielākā ironija ir, ka pēc visiem šiem izdevumiem, kas rodas, audzējot dzīvniekus, mēs viņus apēdam; un tad viņi lēnām nogalina mūs…Un tā vietā, lai pamanītu šo ārprātu, mēs spīdzinām un nogalinām miljoniem dzīvnieku, mēģinot atrast zāles, lai izārstētu slimības, kas rodas, pirmām kārtām, no gaļas ēšanas.
Alberts Šveicers (1875.-1965.),
Vācijas, vēlāk Francijas teologs, ērģelnieks, filozofs, ārsts un medicīnas misionārs
Cilvēks ir patiesi ētisks tikai tad, kad viņš padodas azartam palīdzēt visām dzīvajām būtnēm, kuras ir spējīgs atbalstīt, un izskauž kaitēšanu ikvienai dzīvai būtnei.
Vienīgā lieta, kas paliks, kad mēs aiziesim, būs mīlestības pēdas, ko atstāsim aiz sevis.
Domājošam cilvēkam ir jāpretojas jebkāda veida nežēlīgiem paradumiem, lai vai cik dziļi tie būtu iesakņojušies kā tradīcijas un aptvertas ar oreolu. Kad mums ir izvēle, mums ir jāizvairās nest mocības un kaitējumu citu dzīvēs, pat vispieticīgākajām radībām; to darīt nozīmē atteikties no mūsu vīrišķības un uzņemties vainu, kuru nekas neattaisno.
Kad cilvēks iemācās cienīt pat vismazākās dzīvās radībās, vienalga, vai dzīvnieku, vai dārzeni, nevienam vairs nav jāmāca viņu mīlēt līdzcilvēkus. Līdzjūtība pret dzīvniekiem ir cieši saistīta ar labu raksturu, un var pārliecinoši apgalvot, ka tas, kurš ir nežēlīgs pret dzīvniekiem, nevar būt labs cilvēks.
Bils Grifits (Bill Griffith),
amerikāņu multiplikāciju un komiksu autors
Veģetārisms var ātri sasniegt reliģijas apmērus. Izvairīšanās no gaļas dēļ morāliem principiem veicina cieņas izjūtu pret vainas apziņu attiecībā uz skumjām acīm, pūkainām radībām un attaisno jūtīgumu.
Seneka
Romiešu filozofs, valstsvīrs 4.gs.p.m.ē.
Veģetārisma principi māca tīrību un nevainību. Un pat tad, ja tie ir maldīgi, tad tie māca vismaz par rūpību un mērenību…un cik tad liels būs jūsu zaudējums, ja atteiksieties no cietsirdības.
Mehers Baba (1894.-1969.),
indiešu mistiķis
Mīlēt Dievu praktiskā ceļā nozīmē mīlēt visus mūsu līdzgaitniekus. Ja mēs apkārtējos cilvēkus, dzīvniekus uztveram tāpat kā savus dārgos, tad mēs tiešām mīlam Dievu.
Imanuēls Kants (1724.-1804.),
slavens vācu filozofs
Par cilvēka sirdi mēs varam spriest pēc viņa attieksmes pret dzīvniekiem.
Alfrēds Fords
(Hanrija Forda mazdēls un mantinieks, FORD korporācijas īpašnieks. A.Fords ir arī Vēdiskā planetārija tempļa projekta mecenāts Mājāpurā, tā būs viena no lielākajām reliģiskajām ēkām pasaulē)
Es ceļos ar saullēktu un meditēju…
Man nav seksuālās dzīves ārpus laulības, nelietoju narkotikas un alkoholu,
nespēlēju azartspēles un ēdu
tikai veģetāru ēdienu.
Vienu vārdu sakot – dzīvoju saskaņā ar sevi…
Nikola Tesla (1856.-1943.),
viens no pasaulē visievērojamākajiem zinātniekiem un izgudrotājiem –
serbu amerikāņu izgudrotājs, elektroinženieris, inženieris – mehāniķis, fiziķis, izgudrojis mūsdienu maiņstrāvas elektroenerģijas apgādes sistēmu
Vērtējot vadošos principus ganāmpulku palielināšanai, lai nodrošinātu pārtiku – tas ir nosodāmi. Noteikti labāk ir audzēt dārzeņus un es domāju, ka veģetārisms ir slavējams sākums, lai izietu no necilvēciskiem izveidotiem ieradumiem. Tas, ka mēs varam pārtikt no augu valsts pārtikas un veikt savus ikdienas pienākumus ir nevis teorija, bet gan visiem sen zināms un labi pierādīts fakts. Daudzas cilvēku rases, kas pārtiek tikai no dārzeņiem, ir ievērojami spēcīgākas un ar spēcīgāku ķermeņa uzbūvi. Nav nekādu šaubu, ka daži augu valsts ēdieni, tādi kā auzu pārslas, ir ekonomiski daudz izdevīgāki nekā gaļa un arī krietni labāki attiecībā uz garīgo un fizisko veiktspēju. Turklāt, šāds ēdiens noslogo mūsu gremošanas orgānus krietni mazāk un padara mūs apmierinātākus un sabiedriskākus, kā arī rada daudz labvēlību un labsirdību ko ir grūti novērtēt. Ņemot vērā šos faktus, katram ir jādara viss iespējamais, lai apturētu izvirtīgo un nežēlīgo dzīvnieku nogalināšanu, kas arī izposta mūsu tikumību.
Roberts Luiss Stīvensons (Robert Louis Balfour Stevenson, 1850-1894),
Skotu novelists, esejists, dzejnieks un ceļojumu aprakstu autors
Nekas tik daudz mūsos nemodina riebumu kā kanibālisms, tomēr mēs šādu pašu iespaidu atstājam uz Budistiem un veģetāriešiem, ēdot mazuļus ar domu, ka tie nav mūsu pašu.
Leonardo da Vinči (1452.-1519.),
viens no cilvēces diženākajiem ģēnijiem –
gleznotājs, tēlnieks, arhitekts, mūziķis, matemātiķis, inženieris, izgudrotājs, anatoms, ģeologs, kartogrāfs, botāniķis un rakstnieks.
Ja cilvēki vēlas brīvību, tad kāpēc ir jātur putni un dzīvnieki sprostos? Patiesi cilvēks ir zvēru karalis, jo cilvēku nežēlība pārsniedz visus. Mēs dzīvojam uz citu nāves rēķina. Mēs esam viņu kapavietas. Jau kopš mazotnes es esmu atteicies no gaļas ēšanas un pienāks laiks, kad cilvēki, tādi kā es, lūkosies uz dzīvnieku slepkavību tā, kā tagad uz cilvēku slepkavību.
Dens Ornišs (Dean Ornish),
amerikāņu medicīnas doktors,
Kalifornijas bezpeļņas Profilaktiskā Medicīnas Pētījumu institūta prezidents un dibinātājs
Es nesaprotu, kāpēc, palūdzot cilvēkiem ēst labi sabalansētu veģetāru ēdienu, tas tiek uzskatīts kā kaut kas radikāls, tai pat laikā tas ir medicīniski normāli griezt vaļā cilvēku un likt uz holesterīnu mazinošiem medikamentiem uz visu atlikušo dzīvi.
Plato (428/427-348/347 p.m.ē.),
grieķu filozofs, matemātiķis,
Akadēmijas dibinātājs Atēnās, kas ir pirmā augstākās izglītības institūcija Rietumu pasaulē
Dievs ir radījis noteikta veida būtnes, lai papildinātu mūsu ķermeņus; tās ir koki un augi, un sēklas.
Voltērs (Voltaire, 1694.-1778.),
franču rakstnieks, vēsturnieks un filozofs
Nogalināt ir aizliegts. Tāpēc visi slepkavas tiek sodīti, ja vien netiek nogalināts lielā skaitā un trompetes skaņu pavadībā.
Džons Robinss (John Robbins),
amerikāņu autors (“Diēta Jaunajai Amerikai”), vides un dzīvnieku tiesību aktīvists
Tas kļūst arvien acīmredzamāks, ka ekoloģiski ilgtspējīgs risinājums, lai mazinātu badu pasaulē, var rasties tikai tad, ja cilvēki ēdīs vairāk augu valsts pārtiku un mazāk dzīvnieku produktus. Mani tas dziļi aizkustina, ka tā paša ēdiena izvēle, kas dod mums iespēju mazināt badu pasaulē, ir arī tā, kas atstāj vismazāko iespaidu uz vidi, visvairāk veicina mūsu ilgtermiņa veselību, ir pati drošākā, un, neapšaubāmi, vislīdzjūtīgākā pret mums līdzīgajām radībām.
Informētība nāk par sliktu gaļas biznesam. Sirdsapziņas esamība ir slikta gaļas biznesam. Jūtīgums ir slikts gaļas biznesam. NOLIEGUMS, tomēr gaļas bizness tiez uzskatīts par nepieciešamu.
Ingrīda Ņūkirka (Ingrid Newkirk),
britu – amerikāņu dzīvnieku tiesību aktīviste,
organizācijas PETA (Cilvēki par ētisku attieksmi pret dzīvniekiem) prezidente
Atzīsti gaļu par to, kas tā patiešām ir: ar antibiotikām un pesticīdiem pielādēts spīdzināta dzīvnieka līķis.
Mirko Bagariks (Mirco Bagaric),
Horvātijā dzimis austrāliešu autors un advokāts,
raksta par likumu un morālo un politisko filozofiju,
Austrālijas Cilvēktiesību likuma autors
Ciešanas ir ciešanas. Tās vienmēr ir neglītas. Tās vienmēr ir nevēlamas. Tām vienmēr jābūt apturētām. Tur nav izņēmumu. Cilvēks ar spēju, bet bez tieksmes pārtraukt ciešanas, ir morāli nepilnīgs.
Kolīna Patika-Gudrea (Colleen Patrick-Goudreau),
amerikāņu rakstniece, aktīviste, ēst gatavošanas speciāliste
Patiesībā ir tāda, ka es kā vegāne jūtos pazemīga, nevis pārāka par tiem, kas nav. Man nav iemesla būt paštaisnai. Bija laiks, kad es ēdu dzīvniekus un meklēju tam attaisnojumus, un es jūtos pateicīga, ka esmu apbruņojusies ar zināšanām un izpratni, un varu rīkoties, vadoties no tādām savām vērtībām kā līdzcietība un labestība. Es jūtos nevis morāli pārāka par citiem cilvēkiem, kas ēd gaļu, bet es jūtu skumjas par dzīvniekiem, kuri cieš, un cilvēkiem, kas nodara šīs ciešanas. Ja mēs paturam šo lielo kopainu prātā, mēs varam izveidot līdzjūtības pilnu pasauli, kādu visi iztēlojamies.
Reičela Karsona (Rachel Louise Carson, 1907.-1964.),
jūras bioloģe, autore un dabas resursu aizsardzības aizstāve
Mēs nevaram sagaidīt mieru starp cilvēkiem, kuru sirdis sajūt prieku jebkādas dzīvās būtnes nogalināšanā.
Bridžita Brofija (Brigid Antonia Brophy, Lady Levey , 1929.-1995.),
britu noveliste, kritiķe un sociālo reformu līdzdalībniece,
ieskaitot autoru un dzīvnieku tiesību aizstāvību
Ikreiz, kad cilvēki saka: “Mēs nedrīkstam būt sentimentāli”, jūs varat būt pārliecināti, ka viņi grasās darīt kaut ko nežēlīgu. Un ja viņi piebilst: “Mums jābūt reāliem”, viņi ar to domā, ka gatavojas ar to nopelnīt naudu.
Žans Žaks Ruso (Jean Jacques Rousseau, 1712.-1778.)
franču apgaismības filozofs, rakstnieks
un pašizglītojies komponists
Dzīvnieki, kurus jūs ēdat, nav tie, kas aprij citus; jūs neēdat zvērus – gaļēdājus, jūs ņemat tos, kas atbilst jūsu raksturam. Jūs esat izsalkuši vienīgi pēc saldām un maigām radībām, kuras nevienam nedara pāri, kuras jums seko, kalpo jums, un jūs viņas aprijat atlīdzībā par viņu kalpošanu.
Persijs Bišs Šellijs (Percy Bysshe Shelley; 1792.-1822.g.),
angļu romantisma virziena dzejnieks
Tikai tāpēc, ka šī beigtā miesa tiek mīkstināta un maskēta ar kulinārijas meistarību, tā tiek padarīta pieņemama košļāšanai vai gremošanai; un šo sulīgi asiņaino un jēlo šausmu skats neizsauc neciešamu riebumu un sašutumu.
