Pamātā mēs ēdam nevis, lai uzturētu savu ķermeni, bet lai uzturētu savu raksturu. Jo katram no mums ķermenī ir rezerve vēl uz divām nedēļām, taču ēst gribas jau ik pēc 4 stundām. Tas nav saistīts ar to, ka ķermenī trūkst barības vielas, bet ar to, ka mums iztērējas rakstura spēks jeb prāta smalkā ķermeņa spēks. Un to vajag barot pastāvīgi dienas garumā, lai prāts varētu darboties, jo mēs taču dzīvojam un darbojamies prātā. Tāpēc cilvēkam gribas kaut ko apēst, taču tas, ko cilvēkam gribas apēst, ir atkarīgs no gunām, kuras uz viņu iedarbojas.
Cilvēkam labestībā jeb skaidrībā gribas ēst labestīgus produktus: piena produktus, augļus, graudaugus un pākšaugus.
Cilvēkam kaislībās gribas ēst tos pašus produktus, taču viņam barības devā ir arī gaļa, jo nav tīras skaidrības gunas, ir starpposms. Cilvēkam kaislībās gribas vairāk ceptu, vairāk asu, piparotu, sālītu utt. T.i., kaislībās garšām ir jāpastiprinās. Un tāpat viņam arī gribas gaļu, jo kaislības ietver tumsības spēku ietekmi. Tas ir pārejas etaps.
Cilvēkam tumsībā jeb neziņā graudaugi, piens, augļi – tas vispār nav ēdiens. Viņš prasa tikai gaļu.
(O.G.Torsunovs)
