Kāpēc gan, tomēr, mēs cenšamies noliegt govs piena dziedinošās īpašības?
Vēdās ir teikts, ka Visumā eksistē spēki, kas cīnās par dievišķajām zināšanām, kas nes visiem laimi, tāpat ir spēki, kas cīnās par dēmoniskās kultūras uzplaukumu.
Reizēm Zemi pārsvarā ietekmē dievišķie spēki, bet reizēm dēmoniskie. Viss atkarīgs no cilvēku rīcības, kuri tajā brīdī dzīvo uz Zemes. Šobrīd, piemēram, uz Zemes pārsvarā ir dēmonisko spēku ietekme. Cilvēki kļūst arvien egoistiskāki, visur tiek kultivētas zināšanas par to, kā dzīvot priekš sevis, bet ne, kā kalpot viens otram.
Dēmoniskās zināšanas sludina gaļas produktu, alkoholisko dzērienu, narkotiku, brīvās mīlestības, vēlmi pēc naudas un pretējo dzimumu labumu. Saskaņā ar Vēdu apgalvojumiem dēmoniskās zināšanas ved mūsu civilizāciju pretī ciešanām, noziedzības pieaugumam, iznīcinošiem kariem, haosam un totālai degradācijai. Katrs no mums redz, ka tieši tas šobrīd arī notiek uz planētas: pieaug alkoholiķu, narkomānu, prostitūtu, homoseksuālistu skaits utt.
Dievišķās zināšanas propogandē dzīvi saistībā ar svētiem rakstiem, kuros ir kultivēts: veģetārisms, ierobežojumus un atteikšanās no alkohola, uzticība ģimenes saitēm, cīņa ar narkomāniju, darbs ar savu raksturu. Dievišķās zināšanas audzina tiekšanos dzīvot visu cilvēku labā, kalpot Dievam un Viņa likumiem.
Ir pamatpunkti, kur tiek piemērotas dievišķās un dēmoniskās kultūras. Tas ir: attieksmē pret pretējo dzimumu, attieksmē pret zināšanām par Dievu, zināšanām par sevi, par ēšanu, par cilvēka dzīves nozīmi. Visos šajos jautājumos dēmoniskie un dievišķie spēki nepārtraukti cīnās.
Piens un govs – tā kā govs piena lietošana pārtikā spēcīgi ietekmē dievišķo rakstura iezīmju veidošanos, tas ir viens no pamata strīdiem. Vēdās ir aprakstīts, ka ir neapšaubāmi kritēriji, lai palielinātos nācijas degradācija. Tam nav jāveic speciāla izmeklēšana. Visas degradācijas pazīmes ir redzamas mūsu dzīvē, un tās ir:
- Ateisma palielināšanās cilvēku uzskatos.
- Cieņas izzušana pret svētajiem tēviem, gudrajiem, kas veltījuši sevi pašpilnvedei, pret vecākiem cilvēkiem.
- Valdības korupcija.
- Ģimenes vērtību iznīcināšana.
- Produktu lietošana, kas noved pie apziņas degradācijas (gaļa, zivis, olas, kafija) un to produktu samazināšana pārtikā, kas ved uz progresu (piens un piena produkti).
- Kaitīgo ieradumu palielināšanās, necienīga cilvēku izturēšanās.
- Iedzīvotāju totāla degradācija (pusdzīvnieciska eksistēšana).
Tāda ir degradācijas izvēršanās secība. Pirmās degradācijas pazīmes rada nākamo pazīmju attīstību un otrādi – cīņa ar agrīnajām degradācijas pazīmēm, tādas kā ateisms, aizved pie atbrīvošanās no nākamajām pazīmēm. No šīs klasifikācijas mēs redzam, ka, palielinot govs piena lietošanu pārtikā, atbrīvojas no sekojošas degradācijas – kaitīgajiem ieradumiem, necienīgas izturēšanās un no pakāpeniskas pārtapšanas par dzīvnieku.
Lai pastiprinātos dēmoniskā kultūra, nav jāveic revolūcija. Pietiek, ja parāda pa “kobeļtelevīziju” “defektīvus”, atļauj cilvēkiem brīvo mīlestību, propogandē gaļas ēšanu un lamā piena produktu lietošanu. Viss pārējais pēc dažiem gadu desmitiem pievienosies pats no sevis.
Izrādās, ka cilvēki sāka ēst gaļu ne tik sen. Saskaņā ar vēdisko vēsturi, nogalināto dzīvnieku gaļu cilvēki sāka izmantot tikai apmēram pirms 3000 gadiem. Vēl pirms 5000 gadu pārliecinošais cilvēku skaits uz Zemes bija veģetārieši. Tomēr, arī tajos tālajos laikos, bija tie, kuri izmantoja pārtikā gaļu. Tos Vēdas sauc par zemākdzimušajiem cilvēkiem ar netīriem ieradumiem.
Gaļas pārtika ar savu ietekmi uz smalko ķermeni iznīcina cilvēkā sirdsapziņas balsi, rezultātā zūd spēja atšķirt slikto no labā. Citiem vārdiem, gaļas ēšana vēdiskajā kultūrā netika atbalstīta. Bet pats pārsteidzošākais – tajos tālajos laikos pat zemākdzimušie cilvēki nekad neizmantoja pārtikā govs gaļu. Tas bija līdzvērtīgi paša mātes slepkavībai un slepkava tika nodots likumam. Viņi labprātāk ēda putna gaļu un sīkos dzīvniekus, tādus kā zaķus, kaut arī tas netika atbalstīts. Cilvēkiem, kuri pārtikā lietoja gaļu, bija liegts mācīties augstākajās mācību iestādēs kopā ar dievbijīgajiem cilvēkiem. Tādi cilvēki dzīvoja atsevišķās apdzīvotajās vietās un komunikācija ar viņiem tika uzskatīta par ļoti nelabvēlīgu apziņai. Sākumā viņiem bija jāatsakās no vārmācīgi iegūtu produktu lietošanas, un tikai pēc tam viņiem bija pieejama dzīvošana civilizētā sabiedrībā.
Ājurvēdas ārsts O.G.Torsunovs,
“Ārsta Torsunova ārstēšanas metodes. Ārstēšana ar govs produktiem.”,
www.torsunov.ru,
tulkojusi Ligita Vecrumba