(Sagatavojusi Aija Geida, publicēts Latvijas Avīzē 2014.gada septembrī)
“Vienā dārza malā labi saaugušas kaņepes. Novācām sēklas, izkaltējām un samalām kafijas dzirnaviņās. Kad sajaucām ar sviestu, ieguvām diezgan bezgaršīgu masu. Kā pareizi pagatavot kaņepju sviestu? Ko vēl var darīt ar šīm sēklām?” ILZE B. SAULKRASTOS
Lai gan uztura speciālisti stāsta par kaņepju sēklu bagāto uzturvērtību un spēju nodrošināt ar visām neaizvietojamajām aminoskābēm, vērtīgiem vitamīniem un minerālvielām, ikdienas ēdienkartē tās parādās reti. Bet latvietis kaņepes lietojis jau tūkstošiem gadu, un tikai pēdējā simtgadē tās izkonkurējuši dažādi ārvalstu labumi. No kaņepēm var pagatavot gardu sviestu (ar ļoti augstu uzturvērtību), konfektes bērniem un aromātisku pienu, kas dod enerģijas lādiņu visai dienai. Svaigi spiesta kaņepju eļļa ir tik aromātiska un garšīga, ka piešķir salātiem īpašu garšas buķeti.
Kā pagatavot sviestu
Lai pagatavotu kaņepju sviestu, nepieciešams pareizi sagatavot tā galveno sastāvdaļu – staku. To dara šādi. Kaņepju sēkliņas pēc novākšanas vispirms izvētī un attīra no visiem piejaukumiem, arī sapelējušajām sēkliņām (lietainās vasarās tā mēdz notikt). Tad uz pannas ar biezām malām sēkliņas apgrauzdē, līdz tās sāk sprēgāt. Svarīgi ir grauzdējot nepārcensties, citādi sēklas kļūst rūgtas – jāapgrauzdē tikai mazliet, līdz gaisā sāk virmot patīkama smarža. Apgrauzdēšana dod stakam riekstu garšu un smaržu. Pēc tam seko darbietilpīgākais process: sēkliņas 5–6 reizes izmaļ gaļas mašīnā, līdz iegūst mīkstu, eļļainu masu. Jaudīgie virtuves kombaini arī tiek galā, bet tad vajadzīga diezgan liela porcija, pāris sauju kaņepju sēklu nevarēs apstrādāt. Maļot kafijas dzirnaviņās, no sēklām pietiekamā daudzumā neizdalās eļļa un var iegūt bezgaršīgu masu. Izžāvētas sēklas vislabāk glabāt slēgtā traukā un gatavot mazas porcijas, jo, ilgi uzglabājot staku vai jau gatavu kaņepju sviestu, eļļa oksidējas un produkts kļūst rūgts. Staku var tāpat smērēt uz maizes vai sajaukt ar sviestu.
Gatavojot kaņepju sviestu, staka un sviesta attiecības ir gaumes jautājums. Klasisks variants ir 30% sviesta un 70% staka. Ja gribas stiprāku kaņepju garšu, liek mazāk sviesta, savukārt, ja tik daudz kaņepju ir par smagu vēderam un garša šķiet pārāk intensīva, var likt pusi uz pusi. Ar svaigi ceptu maizīti šāds sviests ir ideāls ēdiens brokastīs. To var pievienot arī putrām, smūtijiem un dažādiem zaļajiem dzērieniem.
Kaņepju piens – spēcinošs dzēriens veselībai rudenī
No kaņepju sēkliņām var iegūt pienu – baltu kā govs pienu un ļoti spēcinošu. To gan nevajadzētu dzert lielos daudzumos, pilnīgi pietiek ar pusglāzi dienā. Lai to pagatavotu, kaņepju sēkliņas nakti mērcē ūdenī (litrā ūdens ieber 100 gramu negrauzdētu sēklu). Tad izmērcētās sēklas ar ūdeni, kurā tās mirkušas, liek blenderī un kuļ, līdz masa kļūst pienbalta. To izkāš caur 3–4 marles kārtām. Lai piens būtu saldāks, var pievienot ēdamkaroti medus vai brūno cukuru (garšas dažādībai var izmēģināt arī tumšo karamelizēto cukuru vai kļavu sīrupu). Ja gatavo dzērienu bērniem, var pielikt arī sablendētu banānu, kakao pulveri vai vaniļas cukuru (tikai ne visus uzreiz). Pirms dzeršanas piens jāsamaisa, jo tas noslāņojas.
Ja gribas sāļu dzērienu, var piebērt sāli un zaļumus. Ja kaņepju piens šķiet pārāk ūdeņains, var likt divreiz vairāk sēkliņu – dzēriens iegūst ļoti intensīvu garšu un kļūst stiprs. Izdzer pusglāzi piena, un enerģijas patiešām pietiek visai dienai, jo kaņepju sēklas ir lielisks olbaltumvielu un omega-3 un omega-6 taukskābju avots.
Kārumi ar kaņepju sēkliņām bērniem
Bērniem var pagatavot garšīgus našķus – mājās gatavotajām gotiņu konfektēm pievienot kaņepju sēkliņas. Divas glāzes piena savāra ar divām glāzēm cukura, līdz masa kļūst gaiši brūna un sabiezē. Tad pievieno trīs ēdamkarotes kaņepju sēkliņu, samaisa, izklāj pannā uz cepampapīra un, kad masa atdzisusi un sastingusi, sagriež mazos gabaliņos.
No kaņepju sēkliņām var pagatavot arī gardas trifeles – blenderī ieber sešas ēdamkarotes kaņepju sēkliņu, pusglāzi izmērcētu rozīņu, divas ēdamkarotes sezama sēklu un sauju valriekstu. To visu sablendē un ar mitrām rokām saveļ bumbiņas. Rozīnes rada patīkamu saldumu, kaņepes un sezams – burvīgu aromātu.
Kaņepju eļļa ar garšvielām – ideāla mērce salātiem
Nerafinētai kaņepju eļļai, ja vien tā ir svaigi spiesta, piemīt jauks aromāts un maiga, patīkama garša. Tā nav tik stipra kā nerafinēta avokado, zemesriekstu vai valriekstu eļļa. Kaņepju eļļu samaisot ar pāris tējkarotēm citrona sulas, pievienojot nedaudz sāls un maltu melno piparu, iegūst mērci, ko izmanto, piemēram, salātlapu, tomātu, olīvu un fetaki siera salātiem, svaigu gurķu salātiem, burkānu salātiem ar sezama sēkliņām un citiem. Kaņepju eļļa ir ne vien garda, bet arī ļoti vērtīga, jo līdz pat 80–90% no taukskābēm veido neaizstājamās taukskābes (omega-6 taukskābju tajā ir gandrīz četrreiz vairāk nekā linsēklu eļļā). Tajā ir visas deviņas neaizstājamās aminoskābes, antioksidanti, karotīns, E vitamīns, daudz vērtīgu minerālvielu (piemēram, kalcijs, dzelzs) un citu vitamīnu. Šī eļļa ir viegli zaļā krāsā, jo kaņepju sēklās ir daudz hlorofila. Nerafinēto eļļu var izmantot tikai salātos, jo karsēt to nedrīkst.