Kāpēc Vēdās nav ieteiktas intoksikācijas?

intoxicationVēdās intoksikācijas organismam ir aizliegtas tāpēc, ka prakse pierāda, ka tas nav labi. Pieredze rāda, ka pēc tam mums kaut kādu iemeslu dēļ ir kauns. No rīta mums viss kaut kādu iemelsu dēļ sāp un ir kauns. Tāda ļoti aizdomīga iedarbība. Pieņemsim, es jūs uzaicināju uz lekciju, jūs stundu pasēdējāt, un no rīta jums viss sāpēs, jums būs nelabi, galva griezīsies un jums būs ļoti kauns, ka esat šeit bijis. Tas taču ir aizdomīgi? Ļoti aizdomīgi!

Apreibinošās vielas – tā ir inde. Burtiski inde. Ja garīgās zināšanas – tas ir nektārs, tad apreibinošās vielas – tās ir īsta inde. Ja jūs mācīsieties ķīmiju, tās tā arī saucas – indes. Iekļautas sadaļā pie indēm. Un tāpēc ir vienkārši slikti un kauns no tā. Tā nav cilvēciska dzīve. Cilvēkam nedrīkst būt kauns par to, ko viņš dara. Viņam vajadzētu būt labāk. Ja nav kauns un ir labāk, ja cilvēks priecājas par to, ko viņš dara, ja viņš var par to ar prieku atcerēties, ja viņš var ar to ar prieku padalīties – tas ir viņa progress. Bet ja par to visu ir jākaunās, jābaidās un pēc tam vēl sākas problēmas ar veselību – tā ir degradācija. Tāpēc to, kas veicina degradāciju, mēs dabīgā veidā noraidām.

Dzīve, lai degradētos – tā nav dzīve. Un mēs pieņemam tikai to, kas veicina attīstību. Attīstības pazīme – laimes kļūst vairāk. Laimei ir jāpieaug un mums ir jāparādās lepnumam par to, ko mēs darām. Ne kaunam, bet lepnumam. Mums ir jālepoja ar mūsu zināšanām, ar mūsu skolotājiem. Ar mūsu sasniegumiem.

Faktiski smēķēšana, alkohols, narkotikas – tā ir pašnāvība. Jūs varat novest sevi līdz pilnīgai pašnāvībai, vai arī līdz daļējai. Kāda atšķīrība? Apziņa atslēdzas. Pakāpeniski atslēdzas, ķermenis nomirst. Tāpēc tā ir pašnāvības forma, skaista, izpušķota un nosaukta par kulturālu pašnāvību. Vīna lietošanas vai mentola cigarešu lietošanas kultūra. Tas, ziniet… Zīda cilpa. No labākajām zīda šķirnēm, iesmērēta ar labākajām franču ziepēm. Aromatizētā pagrabā pie Šopēna mūzikas. Protams, tas ir lieliski, bet tā vienalga ir pašnāvība, vienkārši lēna.

Intoksikācijas rezultāts diezgan ātri ir redzams. Eksperimentu var veikt uzreiz, un paskatīties, kas būs. Ņem cilvēku, pielej viņam glāzi, otru, trešo, un rezultāts ir uz sejas – viņš pārvēršas par cūku. Priecīgi rāpo uz mājām. Tāpēc saprātīgu cilvēku interesē tas, kas apgaismo. Un nesaprātīgo interesē tas, kas apreibina.

Kāpēc cilvēku vispār interesē apreibinošas vielas, no kā viņš vēlas aizbēgt? No atbildības. Kāpēc nepieciešamas apreibinošas vielas? Lai nedomātu par atbildību. Tāpēc ka, ja mēs rīkojamies nepareizi, mēs jūtam atblidību. Sirdsapziņa sāk izdarīt spiedienu. Lai aizbēgtu no sirdsapziņas mokām, vajag apreibināt savu apziņu. Tāpēc faktiski smēķēšana, alkoholisms, narkotikas – tā pat ir ne uz mums virzīta iedarbība, tā ir uz sirdsapziņu virzīta iedarbība. Bet sirdsapziņa, vai zināt, kas tā ir? Tā ir Virsdvēsele, Dieva balss sirdī. Ko mēs vēlamies nogalināt? Mēs vēlamies Dievu sevī nogalināt. Jūtat, cik intersanti? Vēlamies nogalināt sevī Dievu.

Sevi mēs neesam gatavi nogalināt, par sevi mēs cīnīsimies līdz galam. Mēs vēlamies sirdsapziņu sirdī nogalināt, lai tā apklustu. “Apklusti, Dievs! Še Tev inde. Apklusa, ne? It kā apklusa.” Piedzērušam jūra līdz ceļiem, kalni līdz pleciem, no desmitā stāva varu nokrist un nenosisties, fakts. Piedzērušam parādās mistiskas iespējas. Uz kādu brīdi viņš lido kā putns, peld kā zivs peļķē. Var paveikt jebko. Bet pēc tam nāk smieklīgas sekas. Jo viņš nogalina sevī sirdsapziņu, un tā ir pēdējā cerība – sirdsapziņa.

Un tāpēc tajā ir grēks. Jo mēs ne tikai sevi nogalinām, bet mēs arī netieši Dievu vēlamies nogalināt. Tieši sevī iekšā. “Dzīvo te sirdī, vai ziniet!”

 

No Vjačeslava Ruzova lekcijas “Nāves smaids”
(http://audioveda.info/?p=1003)

 

 

 

 

 

 

This entry was posted in Citi and tagged , . Bookmark the permalink.

Comments are closed.