Saskaņā ar vēdiskajām zināšanām, kamēr dzīvnieka gaļa ir svaiga, kamēr tā ir svaiga – tas nozīmē, ka nav sapuvusi. Kamēr tā ir svaiga, dzīvnieks smalkajā ķermenī ir ļoti pieķēries šai gaļai, savam faktiskajam ķermenim. Tieši tāpat kā cilvēks – viņš neaiziet, Kad cilvēks mirst, viņš uzreiz nekur neaiziet. Smalkajā ķermenī, smalkajā prāta ķermenī, cilvēks atrodas blakus savam raupjajam ķermenim, jo viņš tam ir ļoti pieķēries Viņš nevar ne šur, ne tur, arī tāpēc, ka bez ķermeņa viņš ir pieķēries arī radiniekiem, bērniem, mājai. Un viņš nevar nekur tik prom no šīs vietas, viņš ir pieķēries šai vietai, un četrdesmit dienu garumā viņš atrodas tur, šajā vietā. Tomēr ir viens spēks, kas grūž viņu ārā no šīs vietas, šis spēks ir viņa paša ķermenis, kurš sāk pūt. Šī viņa ķermeņa pūšana izsauc viņā tādu nepatiku, ka viņš vienkārši aizbēg no šīs vietas. Jo kad viņš atkal parādās šajā vietā, viņš jūt tur šī sava sapuvušā ķermeņa klātbūtni.
Tāpēc saskaņā ar vēdiskajām zināšanām – cilvēks smalkajā ķermenī kādu laiku atrodas kopā ar saviem radiniekiem. Bet viņš ir ļoti pieķēries savam ķermenim, kurš, kad sāk sadalīties, izsauc viņā spēcīgas, it kā nepatīkamas, psihiskas sajūtas, tāpēc dzīvā būtne smalkajā ķermenī cenšas aiziet pēc iespējas tālāk no šīs vietas. Jo ar ķermeni saistīti radinieki utt. Tiklīdz kā ķermenim, radiniekiem pietuvojies, tā uzreiz ar ķermeni sasaistās. Tieši tāpat arī dzīvnieki – kamēr ķermenis svaigs, dzīvnieks ir tam stipri pieķēries, kaut vai viņu tūkstoš daļās sadalītu. Dzīvnieks salkajā ķermenī, tāpat kā cilvēks, vienlaicīgi var būt gan tur, gan šeit. Dzīve smalkajā ķermenī atšķiras no dzīves raupjajā ķermenī. Tāpēc dzīvnieks vienmēr ir saistīts ar savu smalko ķermeni. Viņš atrodas blakus šim gaļas gabalam, kas atrodas jūsu ledusskapī. Kad jūs gatavojat šo gaļas gabalu, un kad jūs viņu ēdat, dzīvnieks izjūt briesmīgas ciešanas. Tāpēc ka faktiski jūs apēdat to, kas pieder viņam, nevis jums. Šo ciešanu dēļ to var salīdzināt ar to, it kā jūs ēstu blakus cilvēkam, kurš jūs nemīl. Vai saprotat? Tāpēc, ka nav atšķirības, vai suns ries, kamēr jūs ēdat, vai cilvēks. Vai varbūt ir kaut kāda atšķirība? Lūk, sēžat blakus, ēdat blakus sunim, kurš uz jums rej, vai būs kāda atšķirība? Vienalga būs nepatīkami.
Tieši šī iemesla dēļ, nevis kādu citu, gaļa skaitās ēdiens, kas nes nelaimi. Jo tā grauj mūsu psihi. Tas arī viss. Vai tad mūsu zinātnieki var kaut ko tādu nojaust vai saprast ko līdzīgu? Viņi pat nenojauš, ka pastāv tāds smalkais ķermenis. Viņi neizpēta šo jautājumu, viņiem liekas, ka nekā tāda nav. Kaut arī viņi iemīlas! Mīletība – tā ir smalkā ķermeņa izpausme. Kā to var aprakstīt? Vai varbūt tie ir nosacījuma refleksi? Ja mīlestība ir nosacīja reflekss, tad uztaisiet sev robotu, cilvēku – robotu, kas būs ļoti skaists, un precies un dzīvo ar viņu. Lai jau viņam būtu ļoti labi nosacīju refleksi. Tu ar viņu ar seksu varēsi daudz vairāk nodarboties, viņam ir ļoti labi nosacījuma refleksi. Tomēr neviens šāds zinātnieks nevēlēsies precēties ar robotu. Tas nozīmē, ka viņš vēlas kontaktu ar smalko ķermeni, ar īstu raksturu, dzīvajai būtnei jābūt ir dzīvai. Tas nozīmē, ka ir raksturs, smalkais ķermenis, saziņa, smaids, emocijas – tā ir smalkā ķermeņa aktivitāte.
No O.G.Torsunova lekcijas – “Ājurvēda – zinātne par dzīvi”, 5. Ēšana labesībā
http://audioveda.info/?p=141
