Kad cilvēks izprot augstākās zināšanas, viņš vai viņa dabiski kļūst par veģetārieti. Viņi novērtē citu jūtīgo dzīvo būtņu dzīvības un pārtrauc tās patērēt. Tā ir gudra rīcība ne tikai morāli, karmiski, ekonomiski un ekoloģiski, bet tas ir veselīgāk arī ķermenim.

“Nekas neuzlabos cilvēka veselību un izredzes izdzīvot uz Zemes tik ļoti, kā pāreja uz veģetāru uzturu,” Alberts Einšteins.

Augi un dārzeņi ir dzīvas un augošas būtnes, bet viņas ir daudz mazāk jūtīgas kā dzīvnieki, tādēļ karmiskā (garigā un fiziskā) reakcija viņus ēdot ir mazāka. Lai pilnībā neitralizētu karmas iedarbību, cilvēks var garīgot savu veģetāro ēdienu, piedāvājot to Dievam. Vēdās šāds tīrs, dvēseli barojošs ēdiens tiek izskatīts par augstāku kā veģetārisms un tiek saukts par prasādam, kas burtiski nozīmē “Dieva žēlastība”. Kad jūs gatavojat prasādam, tad pat pati gatavošana kļūst par meditāciju un mīlošu ziedošanos.